Filma- Pusnakts Parīzē (Midnight in Paris 2011)

   Pusnakts Parīzē jeb Midnight in Paris ir jaunākā Vudija Allena (Woody Allen) filma. Filma Latvijas kinoteātros ir skatāma jau no novembra sākuma, un tā bija iekļauta arī Arsenāla repertuārā. Galvenajās lomās ir tādi aktieri kā Ovens Vilsons (varētu būt zināms no tādām filmām kā: Marley & Me, kā arī dažādām komēdijām), Reičela Makadamsa (galvenaja lomā filmās The Time Traveler’s Wife un The Notebook). Filmā redzama arī Francijas prezidenta sieva Karla Bruni.
Filmas posteris

   Filmas apraksts medijos: Romantiskākajā pilsētā Parīzē ierodas jauns pāris, kuram rudenī paredzētas kāzas. Pilsētā darba darīšanās ieradušies arī līgavas vecāki. Šie cilvēki nenojauš, ka notikumi mīlestības pilsētā neatgriezeniski izmainīs viņu dzīves.
“Pusnakts Parīzē” ir romantiska komēdija par jauna cilvēka mīlestību pret pilsētu – Parīzi. Par ilūziju, ka dzīve, kas atšķirtos no tās, ko dzīvojam, būtu daudz labāka.
   Daži cilvēki, kas šo filmu bija redzējuši pirms manis, teica, ka īpašā sajūsmā par to neesot. Citi teica, ka filma laba, bet neesot paticis O.Vilsona sniegums. Internetā un medijos atsauksmes bija dažādas. Citi filmu vērtēja diezgan skarbi, bet citi to uzskatīja par labu Allena darbu.
   Laikam iepriekš dzirdētais mani ietekmēja, jo, skatoties filmu, gaidīju, kad parādīsies tas „sliktais Vilsona sniegums” un kur būs tas „Allena banālisms”. Tomēr neko tādu nesaskatīju. Man filma likās ļoti laba, no 10 punktiem dotu 8,5. Un saprotu arī tos, kam filma nepatika, jo katram taču ir atšķirīga gaume un savādāks skatījums uz lietām. Man liekas, ka šai filmai nav noteiktas mērķauditorijas. Tā varētu patikt gan vīriešiem, gan sievietēm, gan sapņotājiem, gan reālistiem.
   Filmas saturu nepārstāstīšu. Kā visām Allena filmām, arī šai filmai ir savs vēstījums. Domāju, ka ikviens, kas noskatīsies šo filmu, uztvers to savādāk. Bieži vien cilvēki domā, ka agrāk dzīve bija daudz labāka, arī man ir nācies dzirdēt kādu sakām: „Manos laikos gan tā nebija”. Bet vai jūs spējat iedomāties, ka to pašu domāja arī cilvēki, kas dzīvoja 50 vai 100 gadus pirms mums? Kāpēc cilvēks nekad nav apmierināts ar savu dzīvi? Kāpēc viņš nemēģina uzlabot savu tagadni, bet gan meklē patvērumu pagātnē? Vai cilvēks vispār kādreiz spēs būt laimīgs ar to, kas viņam ir? Tieši uz šādiem jautājumiem mūs mēģina uzvedināt Allens. Varbūt, noskatoties šo filmu, tu radīsi atbildi uz kādu no tiem.
    Kas man patika šajā filmā? Tajā bija ļoti skaisti Parīzes skati. Lai gan neesmu bijusi Parīzē, filmas laikā likās, ka viss ir tik pazīstams. Man kā Vudija Allena cienītājai, ļoti patīk viņa specifiskais skatījums uz dzīvi. Patīk kā režisors prot pasmieties par cilvēkiem, bet ne jau ļauni. Allena humors pats par sevi ir ļoti interesants. Manuprāt, galvenās lomas atveidotājs ļoti labi spēja parādīt to, ko režisors bija iecerējis. Gribētu uzteikt arī kostīmus un darbības fonu. Tā kā filmas darbība notiek gan mūsdienās, gan pagājušā gadsimta 20., 30. gados, kostīmi to ļoti labi iezīmē. Tiem, kas ir neizpratnē par tādu personību kā Dalī, Hemingveja, Pikaso u.c. attēlojumu filmā, vēlos tikai pateikt, ka tas ir režisora personīgais skatījums uz šiem cilvēkiem. Iesaku ikvienam uztaisīt kaut ko garšīgu, paņemt kādu siltu dzērienu un noskatīties šo filmu. Man jau liekas, ka šī nav kinoteātros skatāmā filma. 

One comment

  1. …man ļoti patika šī filma un tās komiskais piesitiens…

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s