Filma- Hugo (2011)

Attēls ņemts ŠEIT.

   
   Filma, kas noteikti iegūs kādu Oskaru, jo ir nominēta Oskaram 11 kategorijās. Jauka, mīļa piedzīvojumu filmiņa, kas patiks gan bērniem, gan pieaugušajiem. Latvijas kinoteātros šo filmu nevar noskatīties, tādēļ man izpalika 3D efekti, kas noteikti šai filmai ir iespaidīgi. Filma Hugo ir balstīta uz Brian Selznick romānu „The Invention of Hugo Cabret”.

Filmas sižets:
   Ir 20. Gadsimta 30. gadi, divpadsmitgadīgais bārenis Hugo dzīvo Parīzes dzelzceļa stacijā. Hugo tēvs bija pulksteņu un mehānisku lietiņu meistars, kurš savā amatā apmācīja arī savu dēlu. Hugo tēvs nomirst, atstājot nepabeigtu projektu- mehānisku lelli, kuru bija labojis kopā ar dēlu. Protams, ka Hugo uzskata par savu pienākumu salabot šo lelli, bet tas nav tik viegli. Viņa uzdevumu vēl vairāk apgrūtina kāds rotaļlietu tirgotājs Papa George (vērturisks personāžs- kino pionieris George Melies), kas puikam atņem tēva atstāto piezīmju grāmatiņu, kurā ir nozīmīgas skices un pieraksti. Mēģinot atgūt savu piezīmju grāmatiņu, Hugo iepazīstas ar Papa George krustmeitu Izabellu. Hugo un Izabella kļūst par labiem draugiem un filmā viņus sagaida dažādi piedzīvojumi un sarežģījumi, kurus viņiem nāksies atrisināt.
Hugo un Izabella, fonā viens no komiskākajiem tēliem
filmā-stacijas inspektors. Attēls ņemts ŠEIT.

Manas domas:
   Visvairāk filmā man patika un piesaistīja vizuālais noformējums. Filma patiešām ir skaista, vizuāli baudāma. Režisors Martins Skorsēze ir radījis ļoti jauku filmu. Varbūt sižeta un satura ziņā man īsti kaut kas nepatika. Liekas, ka filma ir notikumiem pārbagāta un piesātināta. Daži noslēpumi pat netiek līdz galam atrisināti (piemēram, kā Hugo bez piezīmju blociņa varēja salabot lelli). Domāju, ka bērniem patiks filma, kas ir piebāzta ar dažādiem notikumiem, bet man tas likās par daudz.
   Iespējams, ka ar šo filmu Skorsēze ir radījis tieši tādēļ, lai izteiktu savu cieņu kino brīnumdarim Žoržam Meljesam (George Melies). Šajā filmā tiek parādītas arī dažas Meljesa filmas. Varbūt, ka mūsdienu skatītājam tas neliekas nekas īpašs, bet man šīs filmiņas šķita diezgan interesantas.
Hugo un Žoržs Meljē.
Attēls ņemts ŠEIT.
  Par aktieriem man nav daudz ko piebilst, jo nebija nekas tāds, kas īpaši kristu acīs. Brīžiem gan mani nepārliecināja galvenā varoņa Hugo (Asa Butterfield) aktiermeistarība. Protams, viņš vēl ir jauns, bet noteikti ir arī talantīgākie jaunie aktieri par viņu.
   Nav gluži tā, ka šī filma man atgādinātu kādu citu filmu, bet varētu vilkt zināmas paralēles ar divām filmām, par kurām nesen rakstīju- „Extremely loud and incredibly close” un „The Artist”. Ar pirmo filmu daļēji sižeta dēļ- zēnam nomirst tēvs un atstāj kādu pavedienu, kuru zēns cenšas atšķetināt. Ar The Artist tādēļ, ka abās filmās tiek rādītas filmas filmā. Protams, šīs nav nozīmīgas līdzības, pamanīju tās tikai tādēļ, ka visas trīs filmas pretendē uz labākās filmas titulu Oskara balvai. 
   Kopumā man filma patika, visvairāk vizuālā izskata dēļ, arī aktieri bija labi. Filmai es dodu 8 punktus no iespējamajiem 10. Jauka pasaka ar laimīgām beigām.

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s