Filma- La Délicatesse (2011)

Attēls ņemts ŠEIT.

  Mana saskarsme ar franču filmām ir ļoti minimāla. Ja pareizi atceros, pēdējā franču filma, ko redzēju ir „Coco avant Chanel ”, kuru atceros diezgan miglaini. Pēc filmas „La Délicatesse” („Maigās jūtas”) noskatīšanās pārliecinājos, ka franču kino patiešām ir pavisam cita pasaule. Par šīs filmas izvēli man jāpateicas manai draudzenei, jo pati diez vai būtu izvēlējusies to skatīties. Lai gan es filmu skatījos kino, manuprāt, šai filmai labāk piestāvētu māju sajūta, piektdienas vakars un vīna glāze.




Sižets:
   Natālija ir jauna un skaista sieviete, kura ir satikusi savu sapņu princi, apprecas ar viņu un dzīvo laimīgi. Notiek negadījums, kurā bojā iet Natālijas vīrs. Pēc vīra nāves Natālija ļoti izmainās, ir noslēgta sevī un cenšas izpausties darbā. Kādu dienu viņa noskūpsta savu kolēģi Markusu. Natālijai šis skūpsts neko nenozīmē, bet Markuss to nespēj aizmirst. Vēlāk Natālija un Markuss sāk kopā pavadīt arvien vairāk laika, kas diemžēl nepatīk ne Natālijas draugiem, ne kolēģiem. Kādēļ? Aizmirsu piebilst, ka Natālijas vīrs bija ļoti pievilcīgs, bet Markuss diemžēl neatbilst skaistuma standartiem, arī augstu amatu viņš neieņem, patiesībā Natālija ir viņa priekšniece. Kā viss atrisināsies, varēsiet uzzināt, noskatoties filmu.
Markuss, Natālija un Natālijas vīrs.
Attēls ņemts ŠEIT.
Manas pārdomas:
   Varbūt filmas scenārijs nav tas pats labākais, bet nesaku, ka tas ir slikts. Vienkārši tas man liekas jau kaut kur redzēts, mazliet pasaldināts, bet tieši Francija taču ir visromantiskākā valsts. Un, ejot uz šo filmu, zināju, ka tā būs romantiska filma, tāpēc šajā ziņā nav par ko sūdzēties. Šo saldo, romantisko filmas gaisotni papildina ļoti kvalitatīvi un gaumīgi joki, ko pat nevar salīdzināt ar nolietotajiem amerikāņu jociņiem.
   Filma ir ļoti mākslinieciska, dažas epizodes uzņemtas vienkārši izcili! Man patika filmā izmantotie epizošu pārrāvumi. Piemēram, Natālija ar draudzeni sēž parkā uz soliņa, draudzene paziņo, ka ir stāvoklī un jau nākamajā brīdī abas spēlējas ar mazo bērniņu. Un šādi brīži ir ļoti bieži, tie novērš nevajadzīgo lietu izskaušanu no filmas.
   Natālijas lomu filmā atveido lieliskā Odrija Tatū (Audrey Tautou). Man ļoti patīk šī aktrise, manuprāt, viena no šarmantākajām mūsdienu aktrisēm. Eleganta, trausla un izsmalcināta, bet tajā pašā laikā vienkārša. Vienalga, vai Odrijai filmas laikā ir mugurā glīts kostīmiņš vai novalkātas mājas drēbes, viņa tik un tā izskatās skaisti. Man patika arī Markusa lomas atveidotājs François Damiens, kuru pirms šīs filmas nebiju ievērojusi, jo, kā jau iepriekš minēju, franču kino īpaši nepārzinu. Damiens savu tēlu atveidoja ļoti ticami, man radās priekšstats, ka tieši tāds viņš arī ir reālajā dzīvē- vienkāršs un labestīgs.
Odrija Tatū Natālijas lomā. Attēls ņemts ŠEIT.
   Manuprāt, sižeta ziņā filmu tik labu padara arī tas, ka tās centrā ir vienkārši cilvēki. Patiesībā viņu vietā varētu būt ikviens no mums. Noteikti ir daudzi markusi, kuri pat necer iegūt augstākstāvošo natāliju uzmanību. Šī ir kārtējā filma, kas skatītājam liek saprast, ka viss neiespējamais var kļūt iespējams.
  Pēc filmas noskatīšanās mani kādu laiku pavadīja tāda viegli romantiska noskaņa, tādēļ arī domāju, ka filma būtu labāka priekš skatīšanās mājās. Patiesībā šī filma mani ieinteresēja mazliet vairāk pievērsties franču kino, ko noteikti arī darīšu. Mazliet gribas paplašināt savu redzes loku un varbūt atklāt arī kādu ne romantisko franču filmu. 
Mans vērtējums: 7,5/10

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s