Grāmata- Urzula Poznanski „Erebos”

13
„Erebos” ir jauniešu romāns, kas kļuvis par pasaules bestselleru. Patiesībā šo grāmatu nemaz nebūtu lasījusi, bet tā kā par „Erebos” esmu lasījusi tik daudz labu atsauksmju arī no pieaugušajiem, izlēmu, ka nav ko zaudēt un jāķeras tai klāt. Jāatzīst, ka šī grāmata lasīšanas laikā mani patiešām ļoti ieinteresēja, un, kamēr tā nebija pilnīgi izlasīta, miera man nebija.

Grāmatas galvenais varonis Niks novēro, ka skolā notiek kaut kas noslēpumains un tajā ir iejaukti arī Nika draugi. Skolas biedri viens otram nodot kādu disku, taču neviens par to nerunā. Niks nolemj noskaidrot, kas atrodas šajā diskā. Kādu dienu arī Niks saņem šādu disku un atklāj, ka tajā ir datorspēle „Erebos”. Spēle ir aizraujoša, viss tajā izskatās tik īsts. Niks atklāj, ka “Erebos” spēj sarunāties ar spēlētāju, reizēm pat liekas, ka tā spēj lasīt domas. Lai varētu spēlēt šo spēli, ir jāievēro ļoti daudz noteikumu, piemēram, tā ir jāspēlē vienatnē, spēlētāji īstajā dzīvē ar nevienu nedrīkst runāt par šo spēli. Visa situācija kļūst diezgan nopietna, bērni naktīs neguļ, jo ir jāspēlē „Erebos”, viņi sāk “bastot” skolu, tomēr visļaunākais ir tas, ka „Erebos” teroru turpina arī reālajā dzīvē. Lai nokļūtu nākamajā līmenī, spēlētājam ir jāveic kāds uzdevums reālajā dzīvē. Pirmo līmeņu uzdevumi ir diezgan vienkārši, bet tālāk tie kļūst bīstami. Niks nespēj izpildīt uzdoto uzdevumu, tādēļ viņš no spēles tiek „izmests”. Tomēr tas neattur Niku no intereses par „Erebos”, tomēr viss mainās brīdī, kad notiek nelaime ar Nika labāko draugu. Niks saprot, ka spēle ir pārāk nežēlīga, un kopā ar savu draudzeni Emīliju cenšas uzzināt, kas ir šīs spēles pamatā.
Jāsāk ar to, ka, manuprāt, autore ar šīs grāmatas palīdzību, ir panākusi daudz labu lietu. Pirmkārt, viņa ir pievērsusi sabiedrības uzmanību vienai no atkarībām, otrkārt, piesaistījusi jauniešus literatūrai. Protams, šī noteikti nav viena no labākajām lasāmvielām, bet es domāju, ka jauniešiem labāk ir lasīt šāda veida grāmatas nekā nelasīt vispār, jo filozofiskas grāmatas viņiem bieži šķiet pārāk sarežģītas, klasika- pārāk neinteresanta. Grāmatas mērķauditorija noteikti ir jaunieši, drīzāk puiši, bet grāmata varētu patikt arī pieaugušajiem. Vismaz man tā patika. Lai gan par datorspēlēm nezinu gandrīz neko, man lasīt bija ļoti interesanti. Patiesībā likās, ka autore ir radījusi mazu pasaulīti, kurā es esmu šīs spēles spēlētājs. Atkal jau es biju izgudrojusi savu grāmatas beigu scenāriju, bet tas izrādījās nepareizs.
 
Tagad pie sliktā. Man ļoti krita acīs grāmatas valoda un tulkojums, kas, manuprāt, nebija īpaši veiksmīgs. Protams, grāmata rakstīta diezgan mūsdienīgā valodā, bet dažas vietas grāmatā liekas ļoti nesakarīgas. Vēl man liekas, ka šajā grāmatā pilnīgi varēja iztikt bez „mīlestības” starp Niku un Emīliju. Tā man likās gluži lieka, tomēr ja šī tēma grāmatā nebūtu iekļauta, pat neliktos, ka grāmatas autore ir sieviete.
 
Kopumā grāmatu par neko izcilu neuzskatu, bet savā kategorijā to var uzskatīt par veiksmīgu. Šo grāmatu noteikti vērtēju augstāk nekā citus bestsellerus, kuros fantāzija ir vairāk nekā realitāte. 
Vērtējums- 7/10.

2 komentāri

  1. Priekšpēdējā rindkopiņa rakstā – gluži manas domas.

  2. […] Par grāmatu savas domas jau pauduši Uldis, Dainis, Mārcis un Ilze, kā arī pati Evija. […]

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s