Filma- Intouchables (2011)

Attēls ņemts ŠEIT.

Pēc „La Délicatesse” noskatīšanās teicu, ka meklēšu labas NEromantiskās franču filmas, jo man līdz šim franču kino saistījās tieši ar romantiskajām filmām. Un nekur tālu man arī nebija jāmeklē, jo nesen kino sāka rādīt kādu franču filmu. Spriežot pēc filmas apraksta, treilera un augstā IMDb reitinga, filmai vajadzēja būt labai. Un tāda tā arī bija, patiesībā pat daudz labāka, nekā biju cerējusi.




Filips (François Cluzet) ir bagātnieks, kurš ir paralizēts no kakla uz leju, tādēļ pats nespēj kustēties, kur nu vēl parūpēties par sevi. Filipa dzīvi atvieglo viņa daudzie kalpotāji un kopēji, kuri ir viņam ļoti uzticami un mēdz izdabāt viņa vēlmēm. Filips rīko darba interviju, kurā vēlas atrast sev kopēju. Šai lomai viņš izvēlas Drisu (Omar Sy). Driss nāk no daudzbērnu ģimenes, pagātnē viņš pastrādājis dažus noziegumus un pat sēdējis cietumā. Tomēr viņš ir ļoti labs, labsirdīgs cilvēks. Neskatoties uz to, ka šo darbu viņš īpaši negribēja, arī pieredze šajā jomā Drisam nav bijusi, viņš kļūst par lielisku palīgu Filipam un vēl lieliskāku draugu. Starp abiem vīriešiem izveidojas ļoti cieša un patiesa draudzība.

Attēls ņemts ŠEIT.
Filmas sižets ir balstīts uz patiesiem notikumiem. Tas vēl vairāk pastiprina filmas vērtību, jo skatītājiem taču patīk tas, ka labas lietas ir ne tikai izdomātas, bet arī patiesas. Filmu varu raksturot ar trīs vārdiem- jautrība, sirsnība, vienkāršība. Filmā nekas nav pārspīlēts. Vairākas epizodes pat uzfilmētas diezgan neprofesionāli, lai pastiprinātu sajūtu, ka tas viss notiek patiesībā. Un kas par humoru! Joki ir patiešām smieklīgi, tik daudz jautru epizožu, ka arī man bija sirsnīgi jāsmejas līdzi galvenajiem varoņiem. Prasmīgi tiek izdzīvota dažādu emociju gamma. Filmā savijas gan skumjas, gan prieks, tomēr, neskatoties uz savu paralīzi, ar Drisa palīdzību Filips spēj saglabāt pozitīvismu. Iespējams, tas arī skatītājam liks saprast, ka viens no galvenajiem problēmu risinājumiem ir spēja nepadoties un saskatīt katrā lietā kaut ko labu. Mēs taču nedzīvojam tādēļ, lai visu dzīve žēlotos par to, cik gan mums iet slikti.
Attēls ņemts ŠEIT.
 
Attēls ņemts ŠEIT.

Par lielisku darbu ir jāuzteic abi filmas režisori Olivier Nakache un Eric Toledano, kas ir arī scenārija autori. Nedaudz palasīju par filmu un uzzināju, ka arī „īstie” Filips un Driss ir devuši zināmu ieguldījumu filmā, tieši viņi bija tie, kas vēlējās šo filmu redzēt vairāk kā komēdiju nevis „raudamo gabalu”. Un kur nu bez abiem galveno lomu atveidotājiem. Viņi bija patiešām lieliski! Arī skaņu celiņš patīkams. Šī filma ir apliecinājums tam, ka Eiropas kino neatpaliek no Holivudas.


Tiem, kas filmu vēl nav redzējuši- noteikti iesaku! Līdz 10 varbūt nedaudz pietrūka, bija daži sīkumiņi sižeta ziņā, kurus man prasītos mazliet noslīpēt. Bet kopumā izcili!


Vērtējums- 9,5/10

One comment

  1. […] The Intouchables (2011) […]

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s