Filma- The Kids Are All Right (2010)

Attēls ņemts ŠEIT.
Pēc pēdējā laika smagajām un nopietnajām filmām un grāmatām gribēju atrast kaut ko vieglu, bet interesantu, ko varētu noskatīties lietainā vakarā. Šī filma tam bija īpaši piemērota. Šoreiz filmu izvēlējos vairāk tieši aktieru dēļ un izvēle bija pareiza.




Attēls ņemts ŠEIT.
Sižets liktos jau diezgan daudz reižu redzēts, ja vien filmas centrā parastās amerikāņu ģimenes vietā nebūtu ģimene, kurā ir divas mammas, t.i. lesbiešu pāris. Džūlija (Džuliana Mūra) un Nika (Anete Beninga) ir pilnīgi atšķirīgas personības. Džūlija vairāk ir mākslinieces, brīvdomātājas tips, viņa ir ziedojusi savu karjeru ģimenei un ļoti labi saprotas ar saviem bērniem. Savukārt Nika ir karjeriste, kas vienmēr vēlas kontrolēt situāciju un pārņemt visu savās rokās. Ģimenē aug divi bērni- tikko pilngadību sasniegusī Džodija (Mia Vasikovska), kura ģimenē ir kārtīgais bērns, un Leizers (Džošs Hačersons), piecpadsmitgadīgs pusaudzis. Saprotams, ka Leizeram nav viegli dzīvot starp tik daudzām sievietēm, tādēļ viņš lūdz, lai pilngadīgā māsa sazinās ar viņu bioloģisko tēvu, spermas donoru. Jaunieši satiek savu bioloģisko tēvu Polu (Marks Rufalo) un pamazām starp viņiem izveidojas savstarpējas simpātijas. Drīz vien ar Polu iepazīstas arī Džūlija un Nika un šeit nu sākas problēmas.

Attēls ņemts ŠEIT.



Filma ir vairāk virspusēja un viegla, neviens nav centies parādīt dziļu un emocionālu ģimenes tēlojumu un ģimenes locekļu iekšējos pārdzīvojumus. Līdz ar to filma ir laba atpūta, nav nepieciešams visu analizēt un pārdomāt, lai gan bez tā jau ir grūti iztikt. Filmas problēmas ir jau bieži apskatītas (ģimenes saticība, konflikti, vecāku un bērnu attiecības..), bet šoreiz viss ir mazliet neierastāk, jo centrā ir homoseksuāls pāris, kas nodibinājis ģimeni un audzina divus bērnus. Tomēr kopumā šīs viendzimuma attiecības nav filmas pamatā, jo tikpat labi šo divu sieviešu vietā varētu būs jebkurš cits pāris un filmas stāsts saglabātos tāds pats. Esmu pārliecināta, ka šī filma pievērsa sabiedrības uzmanību viendzimuma attiecībām un laulībai. Lai arī Amerikā šāds ģimenes modelis jau kļūst par samērā normālu un ierastu lietu, pie mums tas vēl nav tik ierasts.

 Visvairāk filmu iznesa tieši aktieri. Scenārijam nebija ne vainas, bet tas bija diezgan parasts, bez īpašiem pārsteigumiem. Mūra (Chloe, The Hours) un Rufolo (Zodiac, Just Like Heaven) manas simpātijas bija izpelnījušies jau citās filmās un par to, ka viņi ir lieliski aktieri, man šaubu nebija. Tāpat arī jaunā aktrise Vasikovska (Alice in Wonderland, Jane Eyre) sevi jau bija pierādījusi. Anete Beninga gan man bija jaunatklājums, lai gan viņa jau ir bijusi nominēta četriem „Oskariem”. Laikam beidzot būs jānoskatās American Beauty. Šie četri aktieri filmā bija lieliski. Liekas, ka katrs no viņiem savam tēlam piedeva īpašu odziņu un padarīja to izteiksmīgu. Leizera tēls gan filmā nebija tik izteiksmīgs, iespējams Hačersonam vēl trūkst pieredzes, lai iznestu savu lomu.

Vēl viena no filmas pozitīvajām lietām bija „soundtraki”. Dažas labas dziesmas, kas skan īstajā brīdī. paspilgtināja filmā notiekošo. Kopumā šī ir diezgan laba, pozitīva un izklaidējoša skatāmviela.

Vērtējums- 7,5/10

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s