Grāmata- Emma Donohjū „Istaba”

??????
Neteikšu, ka esmu liela fane grāmatām, kuru galvenie varoņi ir bērni vai dzīvnieki, bet visam ir izņēmumi. Ja šī grāmata nebūtu rakstīta no maza zēna skata punkta, tā zaudētu savu burvību. Un par burvību es nemeloju, jo šai grāmatai tāda patiešām piemīt. Tā spēj izraisīt visdažādākās emocijas un pārdzīvojumus, kā arī ieraut sevī, liekot aizmirst par apkārt notiekošo.


 
Romāna sižets ir samērā neparasts un pārsteigumiem bagāts. Ir grūti nolikt šo grāmatu malā, jo visu laiku notiek kaut kas interesants. Grāmatā stāstīts par Džeku un viņa Mammu (daudzi vārdi grāmatā tiek rakstīti ar lielajiem burtiem, tādējādi uzsverot to nozīmi Džeka dzīvē), kuru dzīve norisinās Istabā. Istaba ir neliela kvadrātveida telpa, kurā Džeka Mamma ir pavadījusi septiņus gadus, bet Džeks visu savu dzīvi. Nē, nē, viņi to nedara labprātīgi, viņi atrodas gūstā. Tomēr viņu ikdiena nav vienveidīga, gan Džeks, gan Mamma ik pa laikam izdomā dažādas spēles un izklaides, viņi mēdz lasīt grāmatas, stāstīt dažādus interesantus stāstus un skatīties televizoru, bet televizors nav īstenība, dzīve norit tikai Istabā. Kad Džekam paliek pieci gadi, Mamma viņam pastāsta par Ārpusi un Džeks saprot, ka īstā dzīve ir ārpus Istabas. Bet kā lai viņi apmuļķo Veco Niku, uzzina durvju kodu un izkļūst no Istabas?
 
Galvenais grāmatas varonis ir Džeks jeb drosmīgais Džekerdžeks un grāmata rakstīta pirmajā personā. Tas ļauj lasītājam paskatīties uz pasauli bērna acīm, kas arī ir viens no lielākajiem grāmatas plusiem. Džeks, kā jau jebkurš piecgadnieks, ir ļoti patiess un dzīvespriecīgs bērns, viņam vienmēr rodas tik sarežģīti jautājumi, un kuriem grūti atbildēt pat pieaugušajiem. Arī man nācās palauzīt galvu, meklējot atbildes uz Džeka jautājumiem. Tas tikai norāda uz to, cik laba ir grāmata, jo tā liek lasītājam domāt līdzi un prātot par tajā apskatītajām tēmām.
 
Emma Donohjū samērā smagu tēmu ir aprakstījusi diezgan vienkāršā un saprotamā veidā, tas ir izdarīts, pateicoties Džekam un viņa skatījumam uz dzīvi. Tas gan nenorāda uz to, ka „Istaba” ir viegla lasāmviela, jo grāmatas galvenā tēma ir psiholoģiski grūta un sarežģīta. Protams, mūsdienās bieži nenākas dzirdēt par cilvēkiem, kuri tiek turēti gūstā vairākus gadus, tomēr nereti medijos parādās informācija par līdzīgiem gadījumiem, kā aprakstījusi Donohjū. Nedomāju, ka autore ir mēģinājusi pievērst uzmanību šāda veida problēmām un arī neuzskatu, ka tas būtu vajadzīgs. Viņa vienkārši ir centusies radīt labu un aizraujošu lasāmvielu un tas viņai ir izdevies.
 
Mani grāmata aizrāva no sākuma līdz pašām beigām, un tā lasījās ļoti raiti. Uzslava pienākas arī tulkotājai, jo autore šajā darbā ir ieviesusi vairākus jaunvārdus un „vārdu dubultmaizītes” (kā man patīk šis termins!), kuru tulkošana un labskanīguma ieviešana noteikti nebija viegla.
 
Vērtējums- 9/10 

3 komentāri

  1. No bērna skatupunkta sarakstītās grāmatas lasīt tiešām ir viegli un ātri, tas gan. Tas būs spoileris ja pateiksi kāpēc viņi ir tajā istabā?

  2. Hmm.. Ilgi domāju, teikt vai neteikt.😀 Labāk neteikšu, jo tas patiešām izbojās visu lasīšanu.

  3. […] gadā latviešu valodā tika izdots Emmas Donohjū romāns „Istaba”, kurš iekaroja manas simpātijas. Par romāna ekranizēšanu uzzināju tikai, pateicoties […]

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s