Grāmata- Hāleds Hoseinī „Pūķa ķērājs”

32

Cilvēkiem, kas interesējas par literatūru, Hoseinī vārds noteikti nav svešs, jo pēdējos gados to var dzirdēt visur. Hoseinī pasaules slavu iemantoja pateicoties romānam „Pūķa ķerājs”, un tālāk sekoja tikpat daudz uzmanību piesaistošais romāns „Tūkstoš sauļu mirdzums”. Es šoreiz darbus nelasīju hronoloģiskā secībā, „Tūkstoš sauļu mirdzumu” izlasīju agrāk, bet „Pūķa ķērājam” pieķēros tikai tagad. Ja man jāsalīdzina šie abi romāni, tad jāsaka, ka abos darbos ir apspriestas salīdzinoši līdzīgas tēmas, bet paši darbi nav līdzīgi. „Tūkstoš sauļu mirdzums” man patika interesantā sižeta un neparedzēto notikumu dēļ, bet „”Pūķa ķērājs” likās daudz nopietnāks un dziļāks darbs. 


Pēdējā laikā Afganistānai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, jo gan mediji, gan tādi rakstnieki kā Hoseinī parāda, kādā stāvoklī šī valsts atrodas. Un cilvēkiem tas patīk, mēs jūtam līdzi Afganistānas iedzīvotājiem, cenšamies viņiem palīdzēt, bet tajā pašā laikā ļoti ceram, ka pie mums nekad nebūs vērojama līdzīga situācija. Hoseinī ir viens no cilvēkiem, kas pasaulei pastāstīja patieso Afganistānas stāstu un ar savu darbu palīdzību informēja mūs par šīs valsts vēsturi un tradīcijām. Arī romānā „Pūķa ķērājs” iespējams uzzināt agrāk nedzirdētu informāciju par šo noslēpumaino zemi.

Grāmata „Pūķa ķērājs” ir ļoti vērtīga, jo šeit tiek apskatītas daudzas cilvēkiem nozīmīgas tēmas. Hāleds Hoseinī ir īsts literatūras burvis, kurš spēj radīt spilgtus notikumus un izteiksmīgus tēlus. Lasītājam nāksies just līdzi šiem literārajiem tēliem, kopā ar tēliem izdzīvojot viņu likteņus un, maldoties cauri dzīves līkločiem, mēģināt saskatīt pareizo ceļu.

Viena no galvenajām tēmām grāmatā ir draudzība un tās dažādie veidi. Grāmatas galvenais varonis Amīrs darbā atstāsta dažādos notikumus, kuri pavisam izmainīja viņa dzīvi un lika viņam kļūt par tādu cilvēku, kāds viņš ir pašlaik. Šis būs stāstījums pirmajā personā par Amīra dzīvi no bērnības līdz pieauguša cilvēka vecumam. Manuprāt, Amīrs ir diezgan savdabīgs tēls, kurš lasītājos var izraisīt vai nu patiku, vai arī nicinājumu. Draudzību, kas pastāvēja starp Amīru un Hasanu, vārdā „draudzība” pat nedrīkstētu saukt. Lai arī grāmatas labais un cēlais varonis Hasans varētu būt patiesa drauga paraugs, Amīrs viņu nekad neuztvēra kā savu draugu. No sākuma šī draudzība vairāk bija kā izmantošana, bet vēlāk tā izvērtās par līdzjūtību un grēku izpirkšanu. Lai arī cik labi Hasans izturējās pret Amīru, starp viņiem vienmēr pastāvēja sāncensība un greizsirdība, grūtāku šo draudzību padarīja arī tas, ka viņi nāca no atšķirīgiem sabiedrības slāņiem. Domāju, ka šis ir viens no veidiem, kā Hoseinī centies paspēlēties ar lasītāju, liekot pašam visu izvērtēt, un visticamāk attieksme pret Hasanu, Amīru un viņu draudzību būs atkarīga no lasītāja uzskatiem un vērtību skalas.

 
Līdzīgi kā „Tūkstoš sauļu mirdzumā”, arī šajā grāmatā ir daudz negaidītu notikumu un sižetu paredzēt ir ļoti grūti. Cilvēkiem, kuriem vairāk patīk „vieglā literatūra”, šī grāmata varētu likties pasmaga. Tomēr es negribu atturēt no grāmatas lasīšanas, tieši otrādi. Iesaku ikvienam izlasīt šo grāmatu, šaubos, vai kāds nožēlos, ka ir to atvēris, jo zem šīs grāmatas vāciņiem slēpjas ļoti daudz nozīmīgu un pamācošu lietu. Caur visām grāmatas lappusēm vijas ticība un cerība tam, ka “ir iespējams atkal kļūt labam”Tā varētu būt laba iedvesma un motivācija jebkuram cilvēkam, kurš ir pazaudējis sevi un jūtas apmaldījies.

Vērtējums- 9/10

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s