Grāmata- Stīvens Kings „Zvēru Kapiņi"

40

Ja man iepatīkas kāds rakstnieks, tad pamazām cenšos iepazīt vairākus viņa darbus un gribot negribot nākas tos salīdzināt. Nenoliegsim, ka viena autora daiļdarbos var saskatīt ne vienu vien kopīgu pazīmi. Biju jau pieradusi, ka katram rakstniekam piemīt savs individuālais stils, kas vērojams lielākajā daļā viņa darbu. No Kinga esmu lasījusi „Zaļo jūdzi”, „Mizeriju”, tagad arī „Zvēru kapiņus”. Pēc šo darbu izlasīšanas man grūti noticēt, ka tos rakstījis viens cilvēks, jo tie ir tik atšķirīgi! Visi trīs romāni ir lieliski, bet grūti tajos sazīmēt līdzības. Tas tikai nozīmē, ka Kings man nebūs tik viegli atkožams, nāksies vien turpināt lasīt arī citus Kinga darbus.


Salīdzinājumā ar abiem pārējiem darbiem, ko biju lasījusi, šis jau liekas īsts šausmu romāniņš. Sākumā Kings radījis jauku, mierīgu noskaņu. Nezinu, vai tas darīts, lai apmānītu lasītāju, vai pamazām sagatavotu turpmākajam, bet autoram tas ir izdevies. Romānā stāstīts par jauku ģimenīti, kas pārceļas uz citu dzīvesvietu. Ārstam Krīdam dzīvē ir paveicies, viņam ir mīloša un saprotoša sieva, dzīvespriecīga meita un piemīlīgs dēliņš. Zinot, kādā žanrā darbojas Kings, var paredzēt, ka tālāk tik mierīgi vis nebūs. Pēc ievākšanās jaunajā mājā, ārsts sāk nojaust, kaut ko savādu, liekas, ka šai vietai piemīt dīvaina gaisotne. Lūiss Krīds sadraudzējas ar kaimiņu Džadu, kas Krīdu ģimenei palīdz iejusties jaunajā vietā un iepazīstina viņus ar apkārtni. Džads aizved ģimeni uz Zvēru kapiņiem, kas atrodas turpat netālu un pastāsta, ka šajos kapos bērni mēdz apglabāt savus mājdzīvniekus jau gadiem ilgi. Vēlāk Džads Lūisam izstāsta par indiāņu apbedījumu vietu, kas atrodas aiz zvēru kapiņiem, tādējādi Džads kļūst par turpmāko baismo notikumu aizsācēju.
 
Turpmāko grāmatas saturu neatstāstīšu, lai neizbojātu lasīšanas prieku, bet varu galvot, ka garlaicīgi nebūs. Romānā ir viegli nojaust, kas notiks tālāk, reizēm autors to pasaka priekšā ļoti tieši, reizēm ar mājieniem, bet šīs iezīmes romāna spraigumu un šausmas nemazina. Grāmatu caurvij nāves tēma. Lai arī nāve ir dabīga parādība, cilvēki vienmēr no tās ir baidījušies. Manuprāt, Kings vēlas parādīt, ka nāve nav visbriesmīgākā lieta pasaulē, tādēļ cilvēkiem jācenšas to pieņemt un pēc tuvinieku nāves jāturpina dzīvot, lai cik grūti tas nebūtu. It visam šajā romānā var atrast dziļāku nozīmi. Grāmatas varoņi ir perfekti nostrādāti. Galvenais grāmatas varonis Lūiss bieži vien nonāk konfliktā ar sevi un saviem principiem. Viņš zina, kā būtu jārīkojas pareizi, bet tomēr mēdz rīkoties tā, kā vēlas konkrētajā brīdī. Ja viņš būtu paklausījis savu iekšējo balsi, iespējams, viņa dzīve būtu izvērusies daudz labāka. 
 
Man liekas, ka Kingam ir izdevies radīt diezgan šaušalīgu romāna sižetu. Grāmata nerada šausmu sajūtu no sākuma līdz beigām, bet dažas epizodes bija patiešām trakas. Man patīk, ka daudziem grāmatas varoņiem bija savi pagātnes rēgi, kas piedeva interesantu noskaņu. Ja jāsalīdzina ar citiem šausmu darbu autoriem, tad Po darbus es uzskatu par šausminošākiem, tomēr Kings man patīk labāk. Viņa darbu sižets un tēli man šķiet daudz saistošāki, tuvāki realitātei. Po darbi ir mazliet slimāki, nereālāki, Po man patīk (manas domas par viņa stāstiem var lasīt ŠEIT), bet Kings man šķiet īsts literatūras meistars.
 
Ar vērtēšanu būs ļoti vienkārši. Ja „Zaļo jūdzi” vērtēju ar 10 punktiem, bet „Mizeriju” ar 9, tad šis darbs atrodas pa vidu starp tiem. Starp citu, pēc šī romāna motīviem 1989. gadā uzņemta filma “Pet Sematary“.
 
Vērtējums- 9,5/10

2 komentāri

  1. Kings… viņš ir lielisks! Esmu lasījusi gan šo grāmatu, gan redzējusi arī filmu. Kā jau ierasts, filmā ir neliela atkāpe no tā, kā stāstam jābeidzas. Vairs neatceros, kā kur beidzās, bet zinu, ka grāmata man patika labāk. Varēja vairāk izbaudīt stāstu un sajūtas. Bet tas varbūt tādēļ, ka filma sena.

  2. Ieintriģēji mani ar to filmu. Domāju, ka jāskatās vēlāk, kad būšu mazliet piemirsusi sižetu, bet tagad tomēr gribas noskatīties arī filmu, kaut vai to atšķirīgo beigu dēļ. Man jau ar liekas, ka filma nevarētu pārspēt grāmatu, jo tās sajūtas lasot.. uh!

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s