Grāmata- Eva Baronska „Mocarta kungs pamostas”

41
Kuram gan no mums kādreiz nav radusies vēlēšanās paceļot laikā? Es labprāt gribētu nokļūt pagātnē vai nākotnē, pavērot cilvēkus un salīdzināt to laiku vērtības ar mūsdienām. Romāna „Mocarta kungs pamostas” autore liek slavenajam komponistam Mocartam aizceļot nākotnē, nonākot mūsdienās. Eva Baronska ne tikai ļauj Mocartam nokļūt pie mums, bet arī lasītājam palīdz ielūkoties pagātnē un saskatīt, kāda bija pasaule laikā, kad dzīvoja šis izcilais komponists.


Romāna galvenais varonis pamostas 2006. gadā kādā Vīnes dzīvoklī. Viņš uzskata sevi par slaveno komponistu Volfgangu Amadeo Mocartu. Vēl tikko atradies uz nāves gultas līdzās savai mīlošajai sievai Konstancei, pēkšņi viņš attopas pasaulē, kurā viss šķiet tik svešs un nepareizs. Ar laiku Volfgangs saprot, kur atrodas, bet neuzdrošinās nevienam stāstīt, kas viņš ir patiesībā, tādēļ nākas vien nomainīt savu vārdu un izgudrot dažādus attaisnojumus savai nezināšanai. Pret apkārtējo cilvēku šaubām un izsmieklu Volfgangs vēršas ar humoru, kas kļūst par viņa labāko ieroci. Mocarts pamazām iejūtas šajā dīvainajā pasaulē, atrod draugus, iemīlas (pat vairākkārt), tomēr jautājums, kādēļ viņš ir šeit, paliek aktuāls.
 
Pirmkārt, jāpaslavē grāmatas autore par drosmi radīt šādu romānu, jo vēsturiskas personas iesaistīšana daiļdarbā vienmēr ir riskants solis. Man gribas apgalvot, ka šoreiz risks ir attaisnojies. Jāpiemin arī, ka Silvijas Brices tulkojums ir lielisks. Tā kā Mocarts dzīvoja 18. gadsimtā, arī šī tēla runasveids ir veclaicīgs, viņa sarunu valodā iekļauti daudzi vecvārdi, kurus S. Brice ir labi piemeklējusi.
 
Bet tagad par pašu romānu. Man tas šķita viegls un humora pilns, taču ne vienkāršs, jo lasītājam nākas sastapties ar dažiem sarežģījumiem. Grāmata lasās ļoti viegli un raiti, aizmirstas viss, kas notiek apkārt. Tā ir viena no grāmatām, kas spēj ieraut sevī. Kā vienu no romāna sarežģījumiem uzskatu to, ka autore daudz ko lasītājam noklusē. Reizēs, kad autora klusēšana piedod noslēpumainību un liek lasītājam vairāk pārdomāt izlasīto, tas ir piedodams, taču šoreiz man tas traucēja. Tā arī palika nesaprasts jautājums, kādēļ tad Mocartam bija jānonāk šajā laikmetā.
 
Attēls ņemts ŠEIT.
Romānā ir daudz joku un humora, arī pats Mocarts padarīts par īstu jokdari. Tomēr nezinu, kā reaģēt pret šo grāmatas tēlu. No vienas puses viņš tiek attēlots kā ļoti pašpārliecināts un talantīgs, no otras- pārāk neuzmanīgs un pārgalvīgs. Interesanti, vai Mocarts patiešām ir bijis tāds, kā to attēlo grāmatas autore? 
 
Šis romāns man lika aizdomāties par to, cik viegli man būtu iejusties nezināmā un nepazīstamā vietā, vietā, kurā visas līdz šim pazītās lietas vairs nav aktuālas. Spriežot pēc lasītā, Mocartam iejusties citā laikmetā būtu diezgan viegli, par sevi gan es neesmu tik droša. Grāmatas autore ir centusies parādīt, ka tādas vērtības kā draudzība un mīlestība būs aktuālas vienmēr. Tur nu mums visiem ir jāpiekrīt, lai arī cik tālā laikā mēs aizceļotu, šīs vērtības pastāvēs mūžīgi.
 
Lai arī dažām autores idejām es pilnībā nenoticēju, romāns man tomēr patika. Lasīt bija viegli un interesanti, no romāna iespējams iegūt arī nelielas zināšanas par klasisko mūziku, ir jūtams, ka autore raksta par lietām, ko labi pārzina. Iesaku izlasīt cilvēkiem, kas vēlas iepazīt šo komponistu no nedaudz netradicionāla skata punkta.

Vērtējums- 7/10

2 komentāri

  1. Starp citu, kurš ir izdevis šo grāmatu!?

  2. Uzkliko uz linku raksta sākumā. ;p Izdevis apgāds Zvaigzne ABC.

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s