Mana dzīve grāmatās

Interesantā bloga Marii autore Ms Marii latviešu blogsfērā ir aizsākusi ļoti aizraujošu projektu saistībā ar grāmatām. Paldies jāsaka Ms Marii (viņas raksts ŠEIT), kas projektu aizsāka un Tējtasītei (viņas raksts ŠEIT), kas tam nominēja arī mani. Daži blogeri jau ir paspējuši publicēt savas atbildes un nu viņiem pievienojos arī es.  Patiesībā atbildēt bija ļoti grūti.😀

Kas jādara:
1) pavisam īsi iepazīstini ar sevi
2) atbildi uz pieciem jautājumiem
3) mini vismaz 1 grāmatu blogeri, kam gribi nodot tālāk stafeti.
Jautājumi:
1) Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to).
2) Kura bija pirmā pieaugušo grāmata, kas tev patiešām patika?
3) Mini mīļāko grāmatu, kuru lasīji 20 – 30 gadu vecumā, it īpaši, ja tā iespaidoja tavu dzīvi vai domāšanu.
4) Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus?
5) Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt.

Evijas dzīve grāmatās:

Skolas laikā man patika ļoti dažādi priekšmeti- gan matemātika, gan literatūra, gan ķīmija un arī citi. Neskatoties un mīlestību pret kultūru un literatūru, esmu izvēlējusies studēt diezgan eksaktu profesiju un man patīk tas, ko mācos. Šogad beigšu bakalaurus, tādēļ šis solās būt aizņemts gads, jādomā arī par nākotnes plāniem.Esmu diezgan pedantiska, patīk, ka lietas notiek pēc mana prāta. Man patīk lasīt, patīk kino, teātris, koncerti. Patīk gatavot ēst, ja tas nav obligāts pasākums. Protams, man patīk blogot un lasīt citus blogus.

1) Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to).

Nevarētu uzskatīt savu ģimeni par lieliem grāmatmīļiem. Tētis grāmatas nelasa, mamma un māsa lasa, bet mazāk nekā es. Mana tante, kura šad tad arī ieskatās blogā, ir liela grāmatmīle, ceru kādreiz izlasīt tik daudz, cik viņa.🙂 Es atceros ļoti daudz lietas no savas bērnības, bet ne to, kā būtu iemācījusies lasīt, būs par to jāpajautā vecākiem. To, ka bērnībā vecāki man lasīja priekšā gan atceros.

Mājās bija daudz bērnu grāmatas un gandrīz visas arī tika izlasītas. Augu laikā, kad bērnu grāmatas jau bija pilnas ar krāsainām bildītēm, bet mājās bija arī senāki izdevumi. Bērnībā ļoti patika dažādas pasakas, gan ārzemju, gan latviešu. Mīļākās bērnības grāmatas bija “Princis un ubaga zēns”, „Herbe ar lielo cepuri” un „Kaķīša dzirnaviņas”. Patika lasīt arī dzejoļus bērniem.

2) Kura bija pirmā pieaugušo grāmata, kas tev patiešām patika?

Laikam Remarka „Trīs draugi”. Pēc šīs grāmatas izlasīšanas liku punktu visiem tīņu romāniņiem un pievērsos cita veida literatūrai.


3) Mini mīļāko grāmatu, kuru lasīji 20 – 30 gadu vecumā, it īpaši, ja tā iespaidoja tavu dzīvi vai domāšanu.

Man tikai tikko palika 21 tā kā pieļauju, ka tāda grāmata vēl ir tikai priekšā. Pašlaik liekas, ka tā varētu būt Hoseinī „Tūkstoš sauļu mirdzums”. Spēcīga grāmata, kas lika uz dzīvi paskatīties savādāk. Vēl gribētu pieminēt arī Jaunsudrabiņa “Aiju”, kura man lika daudz ko pārdomāt.


4) Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus?

Par vienu no manām mīļākajām grāmatām ir kļuvusi Kinga „Zaļā jūdze”. Tā ir grāmata, kuru noteikti iesaku izlasīt ikvienam. 

Blogošana ir daudz ko mainījusi manā dzīvē, arī lasīšanas paradumus. Rakstot par grāmatu blogā, ir daudz vieglāk apdomāt izlasīto, saprast autora vēstījumu un to, ko no tās esmu ieguvusi priekš sevis. Esmu arī sākusi lasīt vairāk un biežāk, sapratusi, ka ir “tik daudz grāmatu, tik maz laika” (citāts no Aigas bloga). Rakstot par izlasīto, bieži vien nākas dažas vietas pārlasīt, agrāk grāmatas nemēdzu pārlasīt. Protams, arī citu grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi manus paradumus. Lasot citus blogus, nākas papildināt lasāmo grāmatu sarakstu, bet reizēm tieši otrādi- saprotu, ka kādu grāmatu nemaz nevēlos lasīt. Piekrītu Ms Marii– blogiem uzticos daudz vairāk kā citām recenzijām.


5) Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt.
Esmu izlasījusi daudzas Paulu Koelju grāmatas, jo pamatskolas pēdējos gados bija uznācis Koelju periods. Labi, ka tiku no tā vaļā.😀 Vidusskolā biju „Krēslas” fans, bet arī tas pārgāja. Pašlaik laikam nav nekas īpašs ko pieminēt. Tagad esmu tādā periodā, kad lasu visu- gan kriminālromānus, gan dāmu romānus, gan fantāziju, gan klasiku.. 

Gribētu redzēt Aigas, Lasītājas un Doronikes atbildes.

7 komentāri

  1. Man vidusskolā arī vilka uz Koelju pusi, izlasīju divus darbus – ''Alķīmiķis'' un ''Veronika grib mirt''. ''Alķīmiķis'' mani garlaikoja, taču stāsts par Veroniku diezgan labi palicis atmiņā. Varētu sacīt, ka tolaik šī grāmata bija pat viena no favorītēm. Arī ''Krēslas'' periodam esmu izgājusi cauri. Tas par laimi, beidzās visai ātri – vienu pēc otras izlasīju visas daļas, noskatījos pirmo filmu un tad iestājās miers😀

  2. Es piedalīties negribu, bet uz jautājumiem atbildētu… tāpat, priekš sevis…

  3. Salīdzinot ar pārējām, Veronika laikam bija visnormālākā grāmata.Ar "Krēslu" man tas pats, pēc filmas viss arī apnika.😀

  4. Gribētu redzēt arī tavas atbildes.🙂

  5. Man šķiet, ka ar Koelju pilnīgi pietiek, ja izlasa divas viņa grāmatas. Visas pārējās pēc tam vairs nav aktuālas.Kas tik īpašs ir "Zaļajā jūdzē"?

  6. Laikam jau var lasīt pat vienu vai nevienu Koelju romānu un īpaši nekas zaudēts nebūs.Priekš manis "Zaļajā jūdzē" īpašs ir viss.🙂 Ļoti aizkustinošs romāns, unikāls un aizraujošs sižets. Varētu teikt, ka tas ir vēstījums par cilvēku kļūdām, grēkiem, upurēšanos, ticību, mīlestību, nožēlu.. Un patīk arī pats Kings.

  7. Man no Koelju darbiem visvairāk patīk tieši "Nalabais un senjorita Prima".🙂 Kaut kā mani tas Veronikas vēstījums neaizskāra līdz sirds dziļumiem. Lai ko citi teiktu, manuprāt Koelju ir izdarījis lielu darbu, jo viņa grāmatās ikviens atrod kaut ko savu. Bet, ja godīgi, man šķiet, ka tieši tas, kā tulko Edvīns Raups ir tā lieta, kura sabojā Koelju darbus. Protams grāmatas sākumā rakstīts, ka viņš to dara no Portugāļu valodas, bet no drošiem avotiem zinu teikt, ka tulkošana notiek no angļu valodas, tātad ne no pirmavota. Skumji!

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s