Grāmata- Ruta Skrebele „Palaidnību karaļa Jāņa B. dienasgrāmata"

Zvaigzne ABC, 2012, 144 lpp.
Tas, ka grāmatas tiek dalītas bērnu un pieaugušo grāmatās, nenozīmē, ka tās ir piemērotas tikai konkrētajai auditorijai. Man liekas, ka ir ļoti daudz bērnu grāmatu, kuras būtu noderīgi lasīt arī pieaugušajiem, jo no tām var daudz mācīties un kaut ko aizgūt priekš sevis. Pēdējā laikā esmu ievērojusi, ka mana māsa, kura pašlaik studē pedagoģiju, lasa daudz bērnu auditorijai paredzētās grāmatas. Paskatījos, kas tur labs tiek lasīts un ieraudzīju šo nesen iznākušo grāmatu, par kuru biju dzirdējusi labas atsauksmes. Un tā nu arī es ķēros pie lasīšanas.


Jānis ir jauks un aktīvs skolnieks, bet nu ar to mācīšanos gan ir kā ir.. Muļķis Jānis noteikti nav, jo idejas viņam ir grandiozas, tikai viss ne vienmēr izdodas kā ieplānots. Garlaicība Jānim nepatīk un pēc jautrības nav nekur tālu jāmeklē, to viņš vienmēr rada pats. Diemžēl klasesbiedri un skolotāji ne vienmēr saprot Jāņa izgājienus. Jānim jau ir apnicis, ka viņš tiek pataisīts par neveiksminieku, tāpēc viņš nolemj rīkoties un visiem pierādīt, uz ko ir spējīgs.

Ja esi pazīstams ar „Grega dienasgrāmatām”, tad tevi sagaida kas līdzīgs, tikai šis ir latviskāks variants. Es gan „Grega dienasgrāmatas” neesmu lasījusi, tāpēc šī grāmata mani pozitīvi pārsteidza. Pieļauju, ka grāmata vairāk piemērota padsmitgadniekiem, bet būs interesanti lasīt arī cita vecuma cilvēkiem. Šī grāmata un “Grega dienasgrāmatas”, kas arī esot kvalitatīva bērnu literatūra, daudzus bērnus ir pievērsušas lasīšanai. Par to man liels prieks!

Tā kā Jānis ir palaidnieks, tad, protams, lasītāju sagaida daudz jautru un interesantu epizožu. Grāmatas valoda ir apmēram tāda, kādā pašlaik runā mūsdienu pusaudži. Nē, nekādu lamuvārdu šeit nav, jo, lai arī Jānis ir palaidnīgs, viņš tomēr ir ļoti mīļš un sirsnīgs bērns. Un nemaz tik skopa Jāņa valoda nav, jo tajā iezagušies šādi tādi svešvārdi un izteicieni, kurus viņš aizguvis no skolotājas Gulbes. Autore, kura pati ir skolotāja, ļoti labi ir spējusi iejusties mūsdienu bērna ādā un veiksmīgi attēlojusi viņa domāšanas veidu. Vēl aizmirsu piebilst, ka grāmata ir papildināta ar ilustrācijām, kas lasīšanu padara vēl aizraujošāku.

Grāmata ir vērtīga arī ar to, ka tajā veiksmīgi attēlots mūsu laikmets, mūsdienu cilvēku vērtības un domāšana. Gribētu grāmatu salīdzināt ar Zentas Ērgles „Starp mums, meitenēm, runājot..”, kura mūsdienu jauniešiem (to skaitā arī man), šķiet jau mazliet panaiva un brīžiem nesaprotama, tomēr ir laba liecība par konkrēto laikmetu. Domāju, ka pēc vairākiem gadiem grāmatā aprakstītais jau vairs nebūs aktuāls, tomēr tā būs lieliska liecība par mums, latviešiem, kas dzīvoja 21. gadsimta sākumā, lietoja internetu un spēlēja Fermu portālā draugiem.lv.

Man patika un lasīšana izrādījās diezgan jautra. Smaids uz lūpām un smiekli lasīšanas laikā garantēti. Māsa, kura ir lasījusi arī “Grega dienasgrāmatas”, saka, ka daudz kas ir aizgūts no tām. Pati gan nemāku salīdzināt, tāpēc to vērā neņemu un lieku labu atzīmi. Vispār ienāca prātā, ka varētu palūgt māsai uzrakstīt kādu rakstu blogam par bērnu grāmatām.

Vērtējums- 9/10

2 komentāri

  1. Tā kā bērnu grāmatas sanāk lasīt daudz un bieži vien skaļā balsī, tad pārzinu visas latviski izdotās Grega dienasgrāmas un nepalaidu garām arī Jāņa B. piedzīvojumus. Tas, ka grāmata ir par skolēniem tuvām un zināmām lietām, ir ļoti pozitīvi pat, ja tai nav nekādas īpašas literāras vērtības. Tomēr autore sākot jau ar nosaukumu daudz ko ir neslēpti špikojusi no Grega dienasgrāmatām, tāpēc nevaru atturēties no salīdzinājuma. Jāņa B. dienasgrāmatā tomēr ir spēcīgi jūtams skolotājas skats uz lietām – pārāk idealizēti, nekļūdīgi pedagogi.🙂 Janis B. arī neatgādina pazīstamus zēnus, bet vairāk versiju par to kā viņus iedomājas meitenes, mātes un skolotājas. Grega lielķais pluss ir, ka viņš ir ļoti pārliecinošs tēls un tās grāmatiņas nebaidās pasmieties arī par pieaugušajiem un parādīt, ka bieži vien viņi uzvedas tikpat muļķīgi kā bērni. Vai pat vēl trakāk. Tomēr šī pieeja Grega vecākus un skolotājus padara daudz cilvēcīgākus.

  2. Par to idealizēšanu piekrītu, šādā vecumā jau bērni vairs nav tik pūkaini, kā attēlots grāmatā, drīzāk likās, ka Jānis pēc apraksta atbilst krietni jaunākam bērnam. Būs laikam man arī jāpalasa "Grega dienasgrāmatas".🙂

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s