Grāmata- Imants Ziedonis, Rimants Ziedonis “Leišmalīte”

Zvaigzne ABC, 2012, 632 lpp.

„Leišmalīte” ir Imanta Ziedoņa un Rimanta Ziedoņa jaunākais lolojums. Tēvs un dēls raksta par vienu no mātes Latvijas meitām- Leišmalīti. Mēs jau zinām, ka Latvijas stiprākā, izsmalcinātākā un arī iedomīgākā meita ir Rīga. Bet kāda tad ir Leišmale- gudra, skaista, tikla? Varbūt pieticīga vai novārgusi? Atbildi uz šo jautājumu var rast, izlasot „Leišmalīti”.

Šī grāmata ir īsts ģimenes darbs. Nē, darbs varbūt nav īstais vārds, drīzāk „aicinājums”. Īstenojot savu ceļojumu visapkārt Latvijai, Imants Ziedonis ir sācis vākt materiālus šai grāmatai. Tā nu pamazām, pamazām, virzoties no jūras puses uz Daugavpili, tiek pētīta, izjusta, vērota šī nedaudz novārtā pamestā Latvijas daļa. Vēlāk Imantam Ziedonim pievienojas arī viņa dēls, kurš ar mazliet savādāku skatījumu turpina tēva iesākto. Tā nu lasītājs tiek vests ekskursijā gar Latvijas- Lietuvas robežu, iepazīstot ne tikai mazo pilsētu, pagastu un ciemu iedzīvotājus, bet arī Leišmalītes vēsturi, kultūru, sabiedrisko dzīvi.

Virzoties no viena Latvijas gala, tiek apskatītas lielākās un apdzīvotākās Leišmalītes daļas. Dažās vietās autori ir pabijuši vairākkārt, un ir interesanti pavērot šīs vietas izmaiņas laikā. Diemžēl, Leišmalīte kļūst arvien mazāk apdzīvota, dažviet valda posts un pamestība. Aizverot nelielās lauku skolas, tiek veicināta jaunu cilvēku pārcelšanās uz apdzīvotākām un labiekārtotākām vietām. Grāmatu caurvij neliela skumju sajūta. Neskatoties uz to, iepazīsimies gan ar senāku, gan ne tik senu šo pagastu un ciemu vēsturi. Grāmatā ļoti interesanti tiek aprakstīta Latvijas- Lietuvas robežu dalīšana, Leišmalīte kara un padomju gados. Pēc grāmatas izlasīšanas kļuvu mazliet izglītotāka lauksaimniecības jomā.🙂 Grāmata būs ļoti noderīgs materiāls tūristiem un Latvijas apceļotājiem, jo Leišmalītē atrodas daudzas nozīmīgas un skaistas vietas. Protams, pasaulē galveno lomu spēlē cilvēks, tādēļ arī galvenā grāmatas vērtība ir stāsti par cilvēkiem, kuri apdzīvo Leišmalīti.

Imants Ziedonis: „Tikai nodomāju: kādi likteņi! Kādi lieli, dramaturģiski spēki darbojušies mazajā Leišmalītē!”

„Leišmalīte” ir lieliska iespēja iepazīt interesantus cilvēkus, viņu dzīvesstāstus. Šajā Latvijas daļā dzīvo ļoti atšķirīgi cilvēki, tāpat kā visur, arī šeit ir pārstāvēti dažādi sabiedrības slāņi. Šeit dzīvo sliņķi, dzīvo cilvēki, kuri padevušies dzīves radītajiem pārbaudījumiem, tomēr pāri visam stāv cilvēki, kuri ir uzņēmīgi, čakli un atbildīgi. Protams, ne visiem izdodas sasniegt vēlamo, bet cilvēki cīnās, riskē, dažiem šī cīņa norisinās vieglāk, citiem grūtāk, bet viņi nepadodas. Šādi cilvēki nes godu ne tikai Leišmalei, bet visai Latvijai. Mani pārsteidz šo cilvēku laipnība un vienkāršība. Ne viens vien saka, ka dzīvo labi, jo dzīvo tā, kā vēlas. Protams, varētu jau būt labāk, tomērne jau naudā ir vērtība, bet gan cilvēkos, stiprās ģimenēs. Ziniet, ir tāda tipa grāmatas, kurās raksta, kā pareizi dzīvot, kur meklēt iedvesmu, kā kļūt par labu cilvēku utt. Ticu, ka ir cilvēki, kas tādas lasa, dažiem tās varbūt pat ir palīdzējušas. Mani tās nespēj uzrunāt, kur nu vēl iedvesmot. Tomēr tik silti, sirsnīgi un patiesi stāsti, kas lasāmi „Leišmalītē”, manī izraisa ne tikai apbrīnu, bet rada spēku, iedvesmo jauniem piedzīvojumiem, liek traukties uz priekšu pa dzīves ceļiem.

Mani interesēja, kā būs pasniegts šis divu autoru kopdarbs. Jau pašā sākumā rakstīts, kuras nodaļas sarakstījis Imants, kuras- Rimants. Tomēr liekas, ka būtu viegli atšifrēt autoru, jo viņiem katram ir savs rokraksts. Par Imantu Ziedoni jau daudz nebūtu jāstāsta un es pat neprotu to izdarīt. Viņa sarakstītajās nodaļās ir jūtams I. Ziedonim raksturīgais siltums un labestība, tās caurstrāvo tikai viņam raksturīgais humors un filozofija. Noteikti nemelošu sakot, ka Imants Ziedonis ir bijis skolotājs daudziem latviešiem, arī man. Es ļoti cienu un apbrīnoju šo cilvēku. Imants Ziedonis neaprobežojas tikai ar mazo bilžu rāmīti, viņa darbi jau sen ir izgājuši ārpus rāmjiem. Rimantam Ziedonim raksturīgs pavisam savādāks stils. Ievēroju, ka viņš daudz vairāk mīl izmantot dažādus papildmateriālus, vēstures avotus un tos papildināt ar savu skatījumu. Liekas, ka Rimants ir mazliet nopietnāks un tiešāks nekā tēvs. Viens otru papildinot, abi autori veido lielisku duetu.

Par tehniskākām lietām runājot, jāsaka, ka uz abiem grāmatas vākiem attēlotā karte ir lielisks palīgs un orientieris šajā ceļojumā. Noteikti noderēs visiem, kas Leišmalītes ģeogrāfiju pārzina tikpat slikti kā es. Vēl kā labs palīgs kalpo nodaļu apakšvirsraksti, kuri, pārlasot grāmatu, ļaus atsaukt atmiņā nodaļā aprakstīto. Un kā gan varētu nepieminēt tās skaistās fotogrāfijas, kas kalpo par lielisku vārdu un sajūtu vizualizāciju!

Grāmatas autori mērojuši 571 kilometru gar Latvijas pierobežu un visi iespaidi ir ietilpināti 632 lappusēs. Protams, jāsaprot, ka katrs Leišmalītes stūrītis grāmatā nebūs aprakstīts, šeit atradīsiet tikai svarīgākos un izteiksmīgākos stāstus. Varu iedomāties, cik grūti Ziedoņiem bija atlasīt svarīgāko materiālu. Grāmata nelasās ātri, bet ieguvums pēc tās izlasīšanas ir neizmērojams. “Leišmalītes” lasīšanai ir jānobriest, to nevajag darīt ar piespiešanos. Šī iemesla dēļ ceru, ka nākotnē grāmatu neiekļaus skolas obligātajā literatūrā. Gribētos, lai skolēni un jaunieši paši izvēlas lasīt šo grāmatu, jo piespiedu lasītāji šoreiz nebūs ieguvēji. Tāpēc neteikšu, ka grāmata ir jāizlasa ikvienam, bet priecāšos, ja tas tiks izdarīts!🙂

Vērtējums- 10/10

Jaukus aprakstus par grāmatu varat izlasīt arī Marii un Sibillas blogos.

4 komentāri

  1. Nu “Leišmalīti” tomēr nevajadzētu uztvert kā grāmatu, kas palīdz kļūt mazliet izglītotākam lauksaimniecībā. Autori ir godprātīgi pierakstījuši un saistoši pasnieguši daudzas populārākās lauku basņas. Tām ir neapšaubāma kultūrvēsturiska, sociālantropoloģiska un vēl visāda vērtība, bet diez vai lauksaimnieciski izglītojoša. Apmēram tāpat kā Imanta Ziedoņa grāmatiņai “Kas tas ir kolhozs?” – dikti jau smuka, bet, ja savs laiks kolhozā ir nolauzts, dikti smieklīga un naiva.🙂

    Lauksaimnieciski izglītojoša (sava gadsimta izpratnes robežās) drīzāk ir Ļ.Tolstoja “Anna Kareņina”.🙂

    1. Tas par lauksaimniecību bija domāts kā labestīgs jociņš.🙂 Nemaz nebija doma šajā grāmatā meklēt kaut ko saistībā ar to, protams, saprotu, ka šie apraksti nav jāuztver burtiski. Lauksaimniecības jomā īpaši izglītoties negribu, tomēr “Annu Kareņinu” drīzumā plānoju lasīt.🙂

  2. […] janvāra plānu var redzēt ŠEIT. Izlasīju tikai četras grāmatas. Gads man iesākās ar „Leišmalīti” un ļoti priecājos, ka tā, jo tas bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs. Piedalījos […]

  3. […] Leišmalīti ir daudz ļoti pozitīvu atsauksmju: Evija, Asmodeus, Didzis, Elīna, Mairita, […]

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s