Grāmata- Vilis Lācis „Senču aicinājums”

Latvijas Valsts izdevniecība, 1965, 295 lpp.

Šogad no Viļa Lāča noteikti neko nebūtu lasījusi, ja vien Mēnessmeitēns Goodreads Latviešu grupiņā nebūtu man izvirzījusi „Senču aicinājumu” kā izaicinājumu mūsu duelī (es viņai izvēlējos R. Ezeras „Aku”). Jā, izaicinājums tas bija, jo pati noteikti nebūtu uzņēmusies lasīt šo grāmatu, tāpēc paldies Mēnessmeitēnam par iedrošinājumu. Jauki, ka pēdējā laikā sanāk pieķerties arī latviešu autoru darbiem.

Uz motorlaivas „Kaija” atrodas vairāki cilvēki, tostarp klusā un noslēgtā Velta un kāds noslēpumains jauneklis. Sākas vētra, pret kuru nelielā motorlaiva ir bezspēcīga, ūdens smeļas uz klāja, laiva grimst. Velta jūt, ka izglābties neizdosies. Bet tad kāds ir blakus, tepat līdzās un neļauj Veltai zaudēt cerības. Tas izrādās noslēpumainais vīrietis, kuru Velta ievēroja uz „Kaijas”. Viņi ir vienīgie, kuriem izdodas izglābties. Zaudējuši spēkus, bet tomēr cerību pilni, abi nonāk krastā un pārlaiž nakti kādā zvejnieku būdiņā. No rīta Velta uzzina, ka viņas glābējs ir talantīgais un slavenais pianists Juris Indrups. Viss jau būtu labi, ja vien tas nebūtu tas pats cilvēks, kurš ar varu mēģinājis iegūt Veltas māsīcu Noru. Atklājis savu identitāti, Indrups liek Veltai doties uz pilsētu, bet pats dodas purva virzienā. Šoreiz vārdu „purvs” jāuztver ne tikai tiešā nozīmē.

Indrups pazūd no augstākās sabiedrības. Viņš sāk klaiņot, apgrozīties zagļu, dzērāju un klaidoņu aprindās, pamazām pianists zaudē cilvēciskās īpašības un pārkāpj normas robežas. Sākumā man bija grūti izprast Indrupu, viņš šķiet diezgan vājš, jo padodas sabiedrības spiedienam, tajā pašā laikā Indrups ir lepns un neatsakās no saviem principiem, lai gan pats tos jau atzinis par muļķīgiem. Ar laiku mazliet labāk iepazinu šo tēlu un uztvēru viņu kā cilvēku, kurš devies sevis meklējumos, lai gan viņa rīcība brīžiem bija diezgan jocīga.

Jocīgi un neparasti šķita arī citi grāmatas notikumi. Vai cilvēki, kuri nesen gandrīz noslīkuši, labprātīgi dosies izklaides braucienā uz kuģa? Tāpat ir arī pārāk daudz neticamu nejaušību. (Ja nu kāds grāmatu lasīs, tad slīpraksta teikumi varētu būt spoileri.) Adoptētais dēļs „nejauši” nokļūst pie savas bioloģiskās mātes, Velta „nejauši” nokļūst uz tā paša kuģa, uz kura strādā Indrups, Indrups „nejauši” nokļūst uz kuģa, kura kapteinis ir viņa tēvs u.tml. Izklausās pēc seriāla. Kārtīgā seriālā ir jāizraisa interese par turpmākajiem notikumiem un arī Vilis Lācis to prot: „Ja Pilots zinātu, kāds pārbaudījums viņu sagaida jau tuvākajā nākotnē, viņš klāja dauzīšanu atzītu par izpriecu”. Un šādā veidā lasītājs tiek ieinteresēts vairākkārt.

Kopumā šī grāmata man atgādina īstu seriālu. Tik daudz pārsteidzošu un neticamu notikumu, kuri tā vien rosina lasīt tālāk, jo tūlīt jānotiek kaut kam interesantam. Bez raibā sižeta iespējams atrast arī kaut ko priekš sevis, grāmata liek šo to pārdomāt un arī mazliet pafilozofēt. Tomēr mani traucēja tas naivums un cilvēku nevarība, ar kuru bieži jāsastopas šajā grāmatā. Protams, es saprotu, ka grāmata ataino pavisam citu, man nepazīstamu laika posmu. Man radās divi izskaidrojumi- vai nu Lāča laikos cilvēki bija naivāki un lētticīgāki vai arī Vilis Lācis bijis liels sapņotājs. Jāatzīst, ka grāmata izrādījās pat labāka nekā biju gaidījusi. Šoreiz priecājos par tādām grāmatas beigām, kādas Lācis ir izvēlējies, jo šim seriālam tās tīri labi piestāvēja. Nobeigumā daži citāti (varētu likties, ka esmu pieļāvusi pareizrakstības kļūdas, bet nē, precīzi izrakstīts no grāmatas).

“Citi dzer vīnus un liķierus un pēcāk liek aukstas kompreses uz galvas. Bet citi pietiek ar “miroņgalvu” un upurē savu acu gaismu. Beigās maita vien paliek no katra, vienalga, ko tu ēdis vai dzēris savā mūžā.”

“.. jo katra stunda, ko tu vēl dzīvo, ir vairāk vērts nekā ilgie gadi, kas jau nodzīvoti.”

“Kas nav skaists vai stiprs, tam jābūt gudram.”

Vērtējums- 7/10

3 komentāri

  1. Naivaki+letticigaki=sapnotaji🙂

    Pat 2x sanacis izlasit,he

  2. Ļoti laba grāmata ! Iesaku

  3. […] kas man bija vajadzīgs. Piedalījos Goodreads duelī ar Mēnessmeitēnu, tā ietvaros lasīju „Senču aicinājumu”. Vēl izlasīju „Pī dzīvi” un „Nakšu grāmatu”, kuru man uzdāvināja Lasītāja. […]

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s