Grāmata- Jans Martels “Pī dzīve”

Atēna, 2003, 352 lpp.

Martela grāmata, kura pirmizdevumu piedzīvoja 2001. gadā, tagad tiek pārlasīta un pārizdota visā pasaulē. Kāds tam ir iemesls? Protams, nesen iznākusī Anga Lī filma. Tas bija arī viens no iemesliem, kādēļ lasīju šo grāmatu, otrs iemesls- Goodreads Bookworm Bitches grupas mēneša grāmata janvārī. Izrādās, ka pašlaik grāmatu dabūt ir grūti, cilvēku interese ir liela, rindas pēc šī grāmatas bibliotēkā- vēl lielākas.

Grāmatas centrālais notikums ir kāda indiešu puiša Pisīna Molitora Patela jeb vienkārši Pī cīņa ar Klusā okeāna viļņiem un pašam ar sevi. Pī ģimene ir nolēmusi emigrēt no Indijas uz Kanādu un jau pašā ceļojuma sākumā notiek kuģa avārija. Pī nonāk glābšanas laivā, viņa ceļabiedri ir orangutans, zebra, hiēna un Bengālijas tīģeris. Un šeit cilvēks vairs nav tik varens radījums, kā esam pieraduši: „Biju tikai vēl viens dzīvnieks, kas zaudējis visu un ir lemts nāvei.” Lai izglābtos, zēnam būs nepieciešama ne tikai izturība un izveicība, bet arī drosme, gribasspēks un apņēmība.

Jau sākumā lasītājs uzzina, ka Pī pārcietīs šo pārbaudījumu un spēs izglābties. Grāmatu varētu sadalīt trīs daļās- Pī bērnība un dzīve pirms katastrofas, pārbaudījumi okeānā, izglābšanās. 1977. gada jūlijs – 1978. gada februāris (kopā tieši 227 dienas) bija vistrakākais laiks Pī dzīve, jo tieši tik ilgi viņš atradās nelielajā laiviņā kaut kur Klusajā okeānā.

Lai uzrakstītu šo grāmatu, bija vajadzīgs liels talants un Martelam tas pilnīgi noteikti piemīt. Autoram bija jāspēj izklaidēt lasītāju un piesaistīt viņa uzmanību pat šķietami vienmuļos brīžos. „Laiks ir tikai ilūzija, kas liek sirdij nevajadzīgi dauzīties.” Lielākajā grāmatas daļā situācija ir šāda- okeāns un laiva, Pī un tīģeris, grāmatas lasītājs. Bija gan dažas vietas, kurās man kļuva mazliet garlaicīgi, bet bieži tas nenotika.

Grāmatas galvenais varonis ir ļoti patīkams, inteliģents un drosmīgs cilvēks, manī viņš izraisīja apbrīnu un pieķeršanos. “Pī dzīve”ir skumja grāmata, lasīšanas laikā rodas līdzjūtība pret galveno varoni, jutu līdzi un pārdzīvoju kopā ar viņu. Grāmata māca cīnieties, nepadoties, atrast spēku sevī. Šeit tiek parādīts tas, ka ērtos apstākļos cilvēks var izvēlēties, kā veidot savu dzīvi, var darīt to ko grib un būt tas, kas grib būt. Bet ja rodas piespiedu apstākļi, mēs darām visu, lai izdzīvotu, robežas tiek nojauktas, likumi vairs nepastāv. Ja būs nepieciešams, veģetārietis kļūs par gaļēdāju, cilvēktiesību aizstāvis par kanibālu un tamlīdzīgi.

Man ļoti patika šis lieliskais ceļojums caur grāmatas lappusēm, kas beigās izvērtās interesantāks nekā biju domājusi. Daudz filozofijas, daudz pārdomu. Grāmatai nedošu maksimālo vērtējumu, jo tomēr bija dažas garlaicīgas vietas, bet kopumā tā bija izcila. Drīz ķeršos pie filmas un, cerams, uzrakstīšu par to arī blogā.

Mans mīļākais citāts no grāmatas:

„Es baidījos, ka izbeigsies papīrs, bet izrakstījās pildspalvas.”

Vērtējums- 9/10

5 komentāri

  1. […] Pirmoreiz šīs filmas treileri redzēju kino, kur tas izskatījās ļoti krāšņs un iespaidīgs, tomēr tad vēl nebiju pārliecināta, ka man šī filma patiks. Pēc grāmatas izlasīšanas sapratu, ka filma būs laba un tā arī bija. Priecājos, ka pirms filmas biju izlasījusi grāmatu. Manuprāt, tas palīdz labāk izprast filmu, bet, ja grāmata tiek lasīta pēc filmas noskatīšanās, man tiek sabojāts lasīšanas prieks, jo notikumi jau zināmi. Žēl, ka ar „Annu Kareņinu” un „Nožēlojamajiem”, kurus drīzumā plānoju skatīties, mans ierastais process būs pretējs, bet nu ļoti gribas redzēt šīs filmas. Manas domas par grāmatu „Pī dzīve” var lasīt ŠEIT. […]

  2. […] duelī ar Mēnessmeitēnu, tā ietvaros lasīju „Senču aicinājumu”. Vēl izlasīju „Pī dzīvi” un „Nakšu grāmatu”, kuru man uzdāvināja Lasītāja. Jaukas grāmatas šomēnes sanāca […]

  3. Arī nesen izlasīju. Spēju novērtēt autora talantu un lielisko stāstu, bet kopumā palika tāda diezgan smaga un pretīguma pilna sajūta. Emocionāli grūti lasīt. Nodaļas, kur tika spriedelēts par reliģiju, mani absolūti nesaistīja un likās liekas.

    1. Jau redzēju, kādu vērtējumu Goodreads ieliki grāmatai un ar nepacietību gaidu tavu rakstu blogā. Man tā reliģija netraucēja, bet jā, principā grāmatai nekādu virzību tās nodaļas nedeva un, atrodoties okeānā, ticība gluži nebija tā, kas pasargāja Pī un neļāva viņam padoties (vismaz man tā liekas). Bet kopumā man ļoti patika, arī tas, kas tev traucēja.🙂😀

  4. dedlifs · · Atbildēt

    šī laikam ir pēdējo laiku viena no mīļākajām grāmatām un filma tāpat
    filmu gan vispirms noskatījos tikai pēc tam arī grāmatu izlasīju
    laba piedzīvojumu pasaka ar ļoti dziļu un gudru domu kas atklājas tikai filmas-grāmatas beigās
    man gan mīļākā ir tā nobeiguma daļa

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s