Filma- Les Misérables (2012)

Daudzi ar nepacietību gaida „Les Misérables” parādīšanos kinoteātros, tie, kas filmu redzējuši, nebeidz to slavēt. Tikmēr es pret filmu biju noskaņota mazliet skeptiski, jo mūzikli man ne īpaši patīk. Reizēm tā mūziklu būšana manās acīs sabojā visu filmas potenciālu. Bet nav jau tā, ka mūziklus vispār neskatos, jo, piemēram, „Sweeney Todd” ir viena no manām mīļākajām filmām. Tā nu bez īpašas sajūsmas ķēros pie „Les Misérables” skatīšanās un beigās tā kļuva par vienu no manām 2012. gada favorītfilmām.

Šī filma ir balstīta uz Viktora Igo romāna „Nožēlojamie” motīviem. Darbība norisinās 19. gadsimtā. Filmai ir vairākas sižeta līnijas, bet tās visas ir saistītas ar galveno varoni- Žanu Valžanu (Hugh Jackman). Pēc izkļūšanas no ieslodzījuma Žans vēl joprojām jūtas kā noziedznieks. Arī 19. gadsimta sabiedrība bija nežēlīga un netaisnīga, bet, neskatoties uz to, Žans Valžans kļūst par godīgu un ietekmīgu cilvēku. Kādai mirstošai fabrikas strādniecei Fatīnei (Anne Hathaway) Žans apsola parūpēties par viņas meitu. Uzmeklējis Fatīnes meitu Kozeti (Isabelle Allen un Amanda Seyfried), Žans Valžans apsola rūpēties par meiteni un kļūt par viņas tēvu. Bet diemžēl abu dzīve nevar būt tik mierīga un laimīga, kā viņi vēlētos, jo Žanu turpina vajāt pagātnes rēgi.

Ieskicēju tikai galvenos filmas notikumus, bet kopumā to ir ļoti daudz. Katrā ziņā garlaicīgi nebūs, jo nepārtraukti notiek kaut kas interesants. Diez vai kāds, kurš nav lasījis romānu, spēs paredzēt filmas notikumu attīstību. Man ļoti patika tas, ka filmas tēli netiek saudzēti, savas rīcības vai pārliecības dēļ bojā iet gan labie, gan ļaunie varoņi. Piedevām šie varoņi ir izveidoti ļoti veiksmīgi, to raksturi ir ļoti labi izstrādāti un arī aktieru piemeklēti atbilstoši. Tā kā neesmu lasījusi romānu, īsti nezinu, cik lielus nopelnus var attiecināt uz filmas veidotājiem, bet pieļauju, ka vieni no lielākajiem nopelniem pienākas pašam Viktoram Igo, jo tieši filmas stāsts un tēli bija tie, kas uzrunāja visvairāk. Un jā, grāmatu es noteikti izlasīšu un ceru, kas tas notiks šogad.

Šī filma apvieno īstu zvaigžņu ansambli- Hugh Jackman, Amanda Seyfried, Anne Hathaway, Russell Crowe, Sacha Baron Cohen, Helena Bonham Carter u.c. Ir arī tādi aktieri, kuriem šī ir debijas filma. Dīvaini, bet nesaskatīju nevienu vājo posmu šajā aktieru ansamblī. Man patika viņi visi, pat jaunie aktieri. Kā laba piedeva filmas skumjajai noskaņai bija sižeta līnija ar Helēnu Bonemu Kārteri un Sašu Baronu Koenu, kuri filmā atveidoja Kozetes audžu vecākus. Vēl ilgi pēc filmas noskatīšanās galvā skanēja dziesmiņa „Master Of The House”.

Par mūziku runājot, jāatzīst, ka mūzikla formāts šai filmai bija ļoti piemērots. Ja dziedātais teksts tiktu pasniegts monologu un dialogu veidā, tas izklausītos ļoti neiederīgs un vecmodīgs. Tieši dziesmas labāk ļāva izprast filmas notikumus un arī pašus varoņus. Labi saprotu, ka aktieriem nav tik labas balsis, kā mēs to dzirdam filmā, bet es labāk klausos šādu uzlaboto versiju nevis šķību, greizu dziedāšanu.

Kopumā esmu ļoti pārsteigta par šo filmu. Vēl negribu izvirzīt savus „Oskara” balvas favorītus, līdz tam vēl jānoskatās dažas filmas, bet „Les Misérables” viennozīmīgi ir sīvs konkurents pārējām filmām. Šeit bija viss, ko sagaidu no laba kino. Bija gan labs sižets, gan izcili aktieri, arī mazliet mākslinieciska pieskaņa un vēl un vēl.. Filma ir baudāma gan vizuāli, gan emocionāli, kādam varbūt arī muzikāli. Pavisam noteikti iesaku visiem, arī tiem, kas ar mūzikliem uz „jūs”.

Vērtējums- 10/10

Attēli ņemti- ŠEIT, ŠEIT, ŠEIT UN ŠEIT.

Birkas: "Oskars" 2013, 10/10, filma, Les Misérables, Tom Hooper