Filma- The Great Gatsby (2013)

Beidzot noskatījos filmu, kuru gaidīju jau kādu laiciņu. Cerēju sagaidīt krāšņu, interesantu filmu, kas pārspēs Ficdžeralda romānu, un šīs cerības attaisnojās. Filma bija laba un manā skatījumā- daudz labāka par grāmatu. Sagaidīju sev izdevīgu ne 3D seansu un beidzot devos novērtēt filmu.

Izslavēto F. S. Ficdžeralda romānu „Lieliskais Getsbijs”, ko amerikāņi ierindojuši starp svarīgākajiem klasikas gabaliem, izlasīju pagājušā gada rudenī. Sajūsma, kas saistīta ar šo grāmatu man nebija un vēl joprojām nav saprotama. Atļaujos to skaidrot ar to, ka šī bija nepareiza grāmata nepareizajā laikā, jo romāns jau nebija slikts, nebūt ne. Ficdžeralds raksta labi, vienkārši romāns man šķita garlaicīgs un neizteiksmīgs. Visvairāk traucēja tas, ka neviens no grāmatas tēliem man nebija pilnībā saprotams, viņi man šķita diezgan pliekani un ļoti neinteresanti. Lai grāmata šķistu interesanta, sižetam obligāti nav jābūt raibam un piesātinātam, bet lasītājam jāvar atrast kaut ko sev saistošu. Es diemžēl neatradu. Kopumā grāmata man palika vienaldzīga, neizraisīja ne sajūsmu, ne nepatiku.

Notikumi risinās 20. gadsimta 20. gados Amerikā. Niks (Tobey Maguire) raksta romānu, kurā stāsta par vasaru, kad iepazinās ar Džeju Getsbiju (Leonardo DiCaprio). Niks īrēja mājiņu netālu no greznās Getsbija villas, kurā regulāri notika krāšņas un grandiozas viesības. Kādu dienu Niks saņem personīgu ielūgumu uz šīm viesībām. Getsbijs parasti nevienu personīgi neielūdz, bet kādēļ ielūgumu saņēma tieši Niks, un kas vispār ir šis noslēpumainais Getsijs? Protams, tas viss tiks atklāts filmas gaitā.

Aplausi filmas režisoram Lurmenam, kurš filmu ir padarījis interesantāku un varoņus izteiksmīgākus, vismaz priekš manis. Bazs Lurmens (Baz Luhrmann) plašāk ir pazīstams kā „Moulin Rouge” režisors, bet viņa kontā ir arī tādi gabali kā „Australia” un 1996. gada „Romeo un Džuljetas” ekranizācija. Mulenrūžas bohēma un uzdzīve ir vērojama arī šajā filmā, bet neteikšu, ka kaut kas būt aizgūts vai nošpikots.

Pats galvenais, ka režisora un aktieru meistarības dēļ galvenie varoņi ir atdzīvināti un padarīti interesanti. Patiesībā man pat ļoti patika viss galveno aktieru piecinieks- Carey Mulligan, Tobey Maguire, Leonardo DiCaprio, Joel Edgerton un Elizabeth Debicki. Katrs aktieris ļoti labi iejūtas savā tēlā, ikviens no viņiem skatītājā izraisa atšķirīgas emocijas- apbrīnu, žēlumu, dusmas, pretīgumu. Un tieši tas arī ir aktiera uzdevums.

Tā kā es neesmu 3D filmu fans, tad izvēlējos skatīties divdimensionālo filmu. Man bija aizdomas, ka jau tā krāšņo filmu trīsdimensiju attēls varētu tikai sabojāt, bet par to spriest nemācēšu. Filma ir skaista, baudāma gan ar acīm, gan prātu. Bija jau bija vairāki garlaicīgi momenti, bet salīdzinot ar grāmatu, tādi bija pat pārsteidzoši maz. Apbrīnojami, ka īpaši nemainot grāmatas sižetu, režisors filmu padarījis daudz interesantāku nekā to pasniedzis Ficdžeralds. Varbūt vaina ir manā iztēlē, kas no Ficdžeralda vēstījuma nespēja uzburt kaut ko saistošu?

Kopumā bija ļoti labi. Dīvaini, bet filma stāsta galveno domu man atklāja labāk nekā pati grāmata. Protams, visu saprast var arī no grāmatas, bet filmā pasniegtais stāsta veids ir vairāk manā gaumē.

Vērtējums: 8,5/10

Attēli ņemti: ŠEIT, ŠEIT , ŠEIT un ŠEIT.

One comment

  1. […] papildus plaukta atrašana. Uz kino vasarā iet īpaši negribas, jūnijā aizgāju tikai uz “Lielisko Getsbiju“, varbūt arī jūlijā atradīsies kāda filma, kuru vērts redzēt uz lielā ekrāna. […]

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s