GRĀMATA: Jusi Adlers-Olsens “Sieviete būrī”

Zvaigzne ABC, 2011, 392 lpp.

Paldies Lārsonam un Nesbē, kuri man parādīja, cik aizraujoša lasāmviela var būt kriminālromāni. Pieminot Jusi Adleru-Olsenu, viņu parasti salīdzina ar skandināvu ietekmīgākajiem detektīvromānu autoriem. Pārsvarā jau detektīvromānus neuzskata par kvalitatīvu literatūru, drīzāk par kaut ko vieglu un izklaidējošu. Man gan pēdējā laikā ir radies savādāks viedoklis, jo nācies izlasīt patiešām kvalitatīvus un labi sarakstītus šī žanra darbus. Pirms ķēros klāt “Sievietei būrī“, māca nelielas bailes par to, cik ļoti Adlers-Olsens būs ietekmējies no saviem priekštečiem, tomēr izrādījās, ka autors ir diezgan oriģināls.

Kā jau detektīvromānam piedienas, arī šeit galvenais varonis ir spilgta personība, un tas, protams, palīdz lasītājam pieķerties šim varonim. Galvenais varonis ir izmeklētājs Karls Merks, kuram aiz muguras ir pajukušas attiecības, šķiršanās, apšaude, kurā zaudēti tuvi cilvēki un citas nejaucības. Šis spītīgais un pašpārliecinātais izmeklētājs vadībai šķiet kaitinošs un kļūst par traucēkli, tādēļ Merku ieceļ par svaigi izveidotās Q nodaļas darbinieku. Q nodaļas uzdevums ir izmeklēt sen notikušus un jau piemirstus noziegumus. Ne pats Merks, ne viņa vadība nedomā, ka nodaļa reāli darbosies, tomēr Karla profesionālā interese izrādās pārāka un viņu savos tīklos ierauj kāda jau piemirsta lieta. Kopā ar savu pārinieku, otru Q nodaļas darbinieku Asadu, Merks sāk izmeklēt politiķes Merētes Lingordas pazušanu.

Detektīvromānā, protams, ļoti svarīgs ir sižets. Šajā romānā tas ir aizraujošs un veiksmīgi izstrādāts. Autors nesniedz lasītājam lieku informāciju, viss uzrakstītais ir ļoti trāpīgs un svarīgs arī turpmākajā romāna gaitā. Tomēr tas neatviegloja uzdevumu vainīgās personas atminēšanā. Es vainīgo atklāju tikai ar autora palīdzību un tad nedaudz šaustīju sevi par to, kā gan nezināju, kurš ir vainīgais. Interesanti, ka pēc slepkavas atklāšanas stāsts vēl nebeidzas, jo ir vēl daudz lietas, kas jānoskaidro. Pēc izlasīšanas paliek ļoti daudz neatbildētu jautājumu tieši par galvenajiem varoņiem, bet tas vien liecina par to, ka grāmatai ir arī turpinājumi. Starp citu, latviski izdoti arī divi nākamie turpinājumi- „Fazānu slepkavas” un „Vēstule pudelē”.

Olsens visus romāna notikumus prot pasniegt tā, lai tie šķistu dabīgi, ticami un pat pašsaprotami. Daudzi autori, rakstot, piemēram, par cilvēka nolaupīšanu un uzturēšanos izolētās telpās, aprakstīs šī cilvēka sajūtas, psiholoģisko spriedzi u.tml., bet Adlers-Olsens pieskaras arī tīri sadzīviskām lietām, padomājot arī par dažādiem sīkumiem, kas visu padara dzīvei pietuvinātāku.

Kopumā jāsaka, ka “Sieviete būrī” ir kvalitatīvs detektīvromāns. Aizraujošs sižets, interesanti tēli, labs humors. Vienīgi beigas nebija īsti manā gaumē. Jau tagad zinu, ka lasīšu arī citus Olsena darbus.

Vērtējums- 8/10

One comment

  1. Ak, es gan vainīgo uzminēju pirms to izdomāja Karls Merks🙂 Man patīk tas ārēji mierīgais un pat naivais Asads, kurš īstenībā ir diezgan bīstams tips, kad viņu sakaitina. Pie tam gudrs. Arī Karls man patīk. Labi, ka viņš nav pārāk depresīvs. Gaidu, kad un kā parādīsies Q nodaļas trešā darbiniece Roza. Acīmredzot, tas notiek otrajā grāmatā “Fazānu slepkavas”, jo trešajā – “Vēstule pudelē” viņa jau ņemas pilnās burās.

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s