GRĀMATA- Deivids Mičels “Jākoba de Zūta tūkstoš rudeņi”

Zvaigzne ABC, 2013, 552 lpp.

Jākobs de Zūts. Izklausās diezgan svarīgi un dižciltīgi. Bet kā izrādās, de Zūts ir tāds sīkmanīgs ierēdnītis. Viņš ierodas Dedžimā, lai sapelnītu lielo bagātību. Mājās, Holandē, tiek atstāta Jākoba saderinātā Anna, pie kuras viņš cer atgriezties pēc pieciem gadiem, kad materiālais stāvoklis ļaus būt kopā ar mīļoto. Tā nu Jākobs dzīvojas pa Japānu, kur arī notiks romāna darbība, cīnās par taisnību un mēģina izprast japāņus.

Diezgan žēl, ka galvenais varonis man šķita samērā bezjūtīgs. Viņš varēja būt labs, varēja būt slikts, varēja rīkoties saskaņā ar maniem uzskatiem vai pretēji tiem. Tas viss man būtu vienalga, bet likās, ka viņam trūkst pārliecības. Radās iespaids, ka pa dzīvi de Zūts staigājis aizvērtām acīm un Dedžimā beidzot daudz ko ierauga pirmoreiz. Attapīgs savā profesionālajā sfērā, bet mazliet nomaldījies dzīves līkločos. Un tas vēl nebūtu nekas, ja tikpat nejūtīgi man nešķistu arī pārējie varoņi. It kā autors tos labi izstrādājis, katram ir sava loma, ir lieliski nostrādātas varoņu pagātnes gaitas, bet pietrūkst dzīvīguma. Grāmatas varoņi ir kā noslīpēti dārgakmeņi bez pielietojuma. Atšķirīgākā no visiem bija Orito Aibagava, jaunā dakterīte, Jākoba aizraušanās. Viņa bija vienīgā, kura man pa īstam iepatikās un lika just līdzi notikumiem.

Mičels ļoti labi ticis galā ar vēsturisko materiālu. Protams, nezinu, cik nu viss ir patiess, bet tas mani patiešām neuztrauc, galvenais, ka viņš lika man visam noticēt. Jauki aprakstīts Japānas skaistums un valdzinājums. Japānas kultūra mani kaut kādā veidā saista, tieši par šo laika posmu bija zināms mazāk un romāns manas zināšanas uzlaboja. Kopumā romāna darbības fons ir veiksmīgi izveidots, ir labs vēsturiskais materiāls, Dedžimas raksturojums un precīzi nostrādātas varoņu dzīves gaitas. Tomēr, ja skatuves izkārtojums ir labs, bet nav aktieru, kas uz tās spēlē, izrāde nekad nebūs līdz galam izdevusies.

Tā nu man radās iespaids, ka Mičels ir labs stāstnieks, labs vēsturnieks, bet ne pārāk labs cilvēku pazinējs. Raksta gan viņš labi. Tieši, trāpīgi salīdzinājumi, autors uzdrošinās būt izaicinošs, mazliet nepareizs. Romānu caurvij eksotika, gribētu pati nokļūt grāmatā aprakstītajā vietās, bet ar de Zūtu iepazīties laikam negribētu. Kopumā jau man patika un noteikti bija vērts izlasīt. Lai gan grāmata lasās diezgan lēni un dažas vietas varēja būt ne tik izstieptas. Beigās tikai varu piebilst, ka “Jākoba de Zūta tūkstoš rudeņi” ir kvalitatīvs vēsturiskais romāns bez personiskas pieejas lasītājam.

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s