Grāmata- Umberto Eko “Ķēniņienes Loanas mistiskā liesma “

Jāņa Rozes apgāds, 2013, 464 lpp.

2014. gadu iesāku ar kaut ko jau sen iecerētu- Eko daiļrades iepazīšanu, izlasot jaunāko Eko darba tulkojumu latviešu valodā „Ķēniņienes Loanas mistiskā liesma”. Ar Jāņa Rozes apgāda starpniecību tiku pie šīs grāmatas eksemplāra, kas jau ar savu nosaukumu un vāka noformējumu rada priekšstatu par aizraujošu lasāmvielu.

Džambatista Bodoni, 60 gadīgs itālis, pamostas slimnīcas gultā kā diezgan vesels un normāls cilvēks bez kustību un garīgajiem traucējumiem. Viņš ir kā enciklopēdija, zina dažādus vēsturiskus faktus un notikumus. Kad ārsts vīrietim lūdz nosaukt savu vārdu, viņš nav spējīgs to izdarīt, viņš to neatceras. Patiesībā Jambo neatceras neko, kas saistīts ar viņa personīgo dzīvi, nepazīst ne sievu, ne meitas, ne mazbērnus. Jambo pārvalda vairākas valodas, var citēt literārus darbus, bet visu, kas saistīts ar emocionāliem notikumiem, viņš nespēj atcerēties, jo skarta kāda smadzeņu daļa, kas deviņdesmito gadu ārstiem vēl ir noslēpums.

Un šeit nu rodas jautājums- ko darīt? Jambo ļoti vēlas atgūt atmiņu, saprast, kas viņš ir un kā dzīvojis līdz šim. Jambo sieva, pēc profesijas ir psiholoģe, pierunā Jambo atgriezties viņa bērnības mājās, lai, rokoties savās bērnības mantās, vīrs atrastu pats sevi. Tā nu Jambo nokļūst laukos, patālu no civilizācijas, viņš neatceras neko un nezin ar ko sākt. Jambo pieeja atmiņas atgūšanas procesam ir sistemātiska. Viņš pārskatīs savas bērnības mantas, meklēs pavedienus grāmatās un žurnālos, klausīsies plates un staigās savas bērnības takas. Piedevām, centīsies to darīt hronoloģiskā secībā, lai nepazaudētu kaut ko svarīgu. Interesanti, vai tas būs tā vērts?

Arī lasītājs tiek iesaistīts šajā meklēšanas procesā. Kopā ar Jambo nākas iepazīties ar pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem un četrdesmitajiem gadiem Itālijā, pārlapot tolaik populāras grāmatas un komiksus, uzzināt dažādus vēsturiskus un kultūrvēsturiskus to laiku notikumus, ieskatīties Itālijā Musolīnī laikā. Diezgan daudz tiek runāts par grāmatām, kas tolaik bija populāras Itālijā, Eko ne tikai tās piemin, bet liek galvenajam varonim izdzīvot šīs grāmatas uz savas ādas, līdz ar to stāstījums ir īpaši aizraujošs, piedevām- papildināts ar atbilstošiem attēliem. Man patika ļoti, iepazinu Itāliju no mazliet savādāka skatupunkta.

Vērtējot Jambo rīcību- kā rīkoties būtu labāk? Visiem spēkiem mēģināt atcerēties savu pagātni, lai arī cik grūti tas būtu un cik upuru tas prasītu? Vai tomēr labāk sākt dzīvi no jauna? Daudzi cilvēki ir vēlējušies aizmirst savas pagātnes kļūdas un sākt dzīvi no jauna. Jambo ir dota šāda iespēja, bet viņš to neizmanto. Un tas taču ir pašsaprotami. Cilvēks, šī ziņkārīgā būtne, nespēj dzīvot pilnīgā neziņā, sevišķi, ja neziņa skar viņa paša dzīvi. Jambo, pārskatot savas bērnības mantas ne tikai cenšas atcerēties pagātni, bet arī meklēt pamatojumu savai agrākajai rīcībai. Lasot gribas salīdzināt Jambo dzīvi ar savējo, mazliet padomāt par savu rīcību un izvēlēm. Domāju, ka ir vērts paildzināt šo lasīšanas procesu un ļauties tam visam.

Eko man iepatikās jau grāmatas sākumā, raksta viņš skaisti un tīri, lasītājam neko neuzspiež un ļauj domāt pašam. Grāmatas tēli ir tik dzīvīgi, viņu raksturi tik dažādi! Sākot ar Jambo sievu, kas mani neprātīgi kaitināja ar saviem uzskatiem (ar psihologu dzīvot laikam nav viegli un būt par tādu visticamāk arī ne), beidzot ar lauku mājas uzraudzi Amāliju, kas piešķīra humora dzirkstelīti šai samērā nopietnajai grāmatai. Noslēpumi, mistika un laba literatūra. Lasīt noteikti ir vērts!

Tāda nu bija mana iepazīšanās ar izslavēto Umberto Eko. Patiesībā radās vēlme izlasīt visus Eko darbus, bet tas jau tālākai nākotnei. Šogad gan vēl plānoju izlasīt Asmo dāvināto “L’isola del giorno prima”.

Vērtējums- 9/10

4 komentāri

  1. Šobrīd taisni lasu un esmu jau krietni pāri pusei. Tā kā man ļoti, ļoti patīk Eko, tad šo es uzskatu, par kārtējo meistarīgi sarakstīto darbu, bet ne par labāko (pie sirds ļoti gāja ”Rozes vārds” un ”Fuko svārsts”).

    1. Tāpēc arī gribētos izlasīt citus viņa darbus- daudz labu atsauksmju. Un pēc šī darba šķiet, ka Eko rakstīšanas stils man ir diezgan tuvs.

  2. Es lasot kaut kur ap vidu drusku piekusu no daudzajiem komiksiem, bet kopumā patika. Vēl nav sanācis uzrakstīt atsauksmi.

    1. Ticu, ka tā varētu būt. Man gan kaut kā netraucēja, šķita iederīgi.
      Gaidīšu tavu atsauksmi.😉

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s