Zvaigzne ABC, 2014, 220 lpp.
Pirmais, kas iekrīt acīs, paņemot rokās grāmatu “Ada un peles rēgs”, ir tās noformējums. Sākumā esmu sajūsmā par abiem grāmatas vākiem, kas piešķir grāmatai noslēpumainību. Melnais un violetais piedod mistiskumu, vēsta par kaut ko drūmu un mazliet baisu, bet sudrabotais liecina par smalkumu un majestātiskumu. Tālāk mana sajūsma nemazinās. Skaistas, melnbaltas, gotiskā stilā ieturētas ilustrācijas. Un beidzot laiks pievērsties tekstam.
Pamazām iepazīstos ar Adu Gotu, Drūmasu pils saimnieka meitu. Kopā ar tēvu un veselu virkni kalpotāju Ada pilī vada garlaicīgas dienas, jo draugu viņai īsti nav, tēvs ar meiteni tiekas vien reizi nedēļā. Adas tēvs vispār ir ļoti interesants cilvēks, klusībā pārdzīvo par savas sievas nāvi, un Adu, kas ir tik ļoti līdzīga mātei, cenšas ignorēt, liek viņai nēsāt lamzacīgus zābakus, jo bērniem taču jābūt dzirdamiem, nevis redzamiem! Drūmasu pils ir ļoti pasakaina vieta. Pils ar vairākiem spārniem, dārziem un parkiem, kuriem doti patiešām vienreizēji nosaukumi. Tā vien gribētos nokļūt tādā vietā, izpētīt salauzto spārnu, paslēpties slepenajā dārzā, starp citu, šīs vietas ir arī ilustrētas grāmatas lappusēs. Ne daudzie kalpotāji, ne pils spoki ar Adu nekontaktējas, bet kādu dienu Adas sastop peles rēgu Išmaelu un sadraudzējas ar viņu. Pavisam drīz Ada iegūst vēl dažus labus draugus un kopā ar viņiem īstie piedzīvojumi var sākties! Protams, tādā vietā kā Drūmasu pils dīvainības ir normāla parādība, tomēr dažas dīvainības ir dīvainākas par citām. Ada ar draugiem ķeras klāt rūpīgai Drūmasu pils noslēpumu izpētei, izskatās, ka lieta būs nopietna.
Man patīk palasīt bērnu grāmatas, ja vien tās nav pilnas ar pamācībām un uzrakstītas cakainā valodā. Un šī grāmata labi atbilst maniem standartiem. Domāju, ka man grāmata “Ada un peles rēgs” būtu patikusi arī bērnībā, kad būtu šeit saskatījusi labu scenāriju piedzīvojumu meklēšanā, atradusi idejas dažādām rotaļām. Līdzīgi kā „Toma Sojera piedzīvojumi”, arī šī grāmata rosina meklēt, atklāt, izzināt. Grāmatā var ieraudzīt vēl ko interesantu, autors to ir padarījis saistošu arī pieaugušajiem, piešķirot grāmatas tēliem tādas īpašības, kas liek tos saistīt ar kaut ko jau pazīstamu. Arī prātu vēl nākas paasināt, meklējot tēlu prototipus.
Grāmata ir burvīga, labs ir ne vien tās saturs, bet arī skaistās ilustrācijas un noformējums. Grāmatas stils tiek ieturēts ļoti veiksmīgi. Kopumā- ļoti skaista grāmatiņa par gotu princeses piedzīvojumiem.
Vērtējums- 9/10
Evijas blogs 