Grāmata- Sandro Veronēzi „Pagātnes spēks”

Jāņa Rozes apgāds, 2014, 254 lpp.

Vārdi peld mākoņos, tos nevar savirknēt un man nav pat ko pateikt. Brīdī, kad izlasīju „Pagātnes spēku”, īsti nezināju, ko domāt. Tāpat arī nevarēju ielikt vērtējumu Goodreads portālā. Neteikšu, ka tagad viss ir skaidrs, bet es domāju, tātad- dzīvoju. Tā jau laikam mēdz teikt- ja tu domā, tad esi. Un jā, kad aizvēru grāmatas vākus, liekot tiem sargāt iekšpusē esošo tekstu, es piedzīvoju veselu emociju virpuli un kādu laiku biju pilnīgi paralizēta no apkārtējā. Mazs haosiņš galvā, kas neļauj impulsiem pārvietoties pa neironiem.

Un tad es tomēr centos to visu pārvarēt un domāt. It kā tur jau nekā tāda nebija, tomēr mani šī grāmata uzrunāja ļoti personīgi. Sižets nekāds oriģinālais. Romāna galvenais varonis ir itālis Džanni, četrdesmitgadnieks, vīrs, tēvs, bērnu grāmatu rakstnieks. Šķiet, ka cilvēki ir laimīgi tieši tad, kad viņu dzīvē viss norit mierīgi un katrs nākamais dzīves notikums ir paredzams. Tā nu Džanni bauda savu rāmo un tik ļoti laimīgo dzīvi, līdz viņa komforta zona tiek pilnībā iztraucēta. Viss sākas ar tēva nāvi, ar aizdomīga taksista satikšanu, vēlāk arī sieva sāk uzvesties pavisam savādi. Džanni, protams, jūtas apjucis, vairs nesaprot, kura viņa dzīves daļa ir īsta, kura- izlikšanās. Un ja nu visi, ar sintētisko diegu šūtie gabaliņi sāks irt, kas gan paliks pāri?

Džanni daudz pārdomā savu dzīvi, savu rīcību un visas šīs domas pauž trāpīgi Veronēzi izvēlētie vārdi. Veronēzi raksta ļoti skaisti, tā kā tas patiešām būtu dzīvē, tā kā cilvēks domā un rīkojas nevis tā, kā viņam būtu jādomā un jārīkojas. Grāmatas autors krāšņi attēlo galvenā varoņa pārdzīvojumus, tik patiesa ir vienpadsmit lappuses garā nodaļa, kas sastāv no viena teikuma, ignorējot gramatikas likumus, precīzi attēlojot visu, kas norisinās apjukuša cilvēka prātā. Galvenais varonis ir ļoti labi attēlots, izprast viņu gan nav iespējams, jo to nespēj arī viņš pats. Pārējie varoņi tiek vien gaisīgi ieskicēti.

Gribētu teikt, ka „Pagātnes spēks” ir grāmata par maziem pavērsieniem viena cilvēka dzīvē. Protams, pašam cilvēkam šie notikumi tik mazi kā skatoties no malas nemaz nešķiet, jo tie apdraud viņa izveidoto pasauli. Viss it kā šajā grāmatā ir tik trausls, tik rāms, tomēr tas spēj izraisīt baigo haosu. Romānā nav viena galvenā notikuma, šeit ir daudzi kāpinājumu, daudzi kritumu un ļoti maz atrisinājumu.

Grāmata man patika, tā manī kaut ko iekustināja, lai gan vēl nesaprotu, ko tieši. Redzot mani lasām, daži cilvēki jau mēģināja aizrunāt grāmatu, bet es viņiem to neieteikšu. Laikam vienkārši negribas dzirdēt citu domas par šo grāmatu, negribas ieteikt to, ko citi nespētu novērtēt. Noformējums grāmatai gan tāds skaists un uzrunājošs, šķiet tāpēc vien cilvēki gribēs to izlasīt. Kaut tikai viņiem nebūtu jāviļas un kaut viņi paklusētu, ja tomēr tā būtu.

Vērtējums- 9/10

3 komentāri

  1. Patika Rāmais haoss, nepatika XY. Vai ir vērts riskēt ar šo?

    1. Tu no Veronēzi esi lasījis vairāk kā es, tāpēc man grūti teikt, kā arī nezinu, kādas ir šīs abas pārējās grāmatas. Tāpēc būs vien jāizlemj pašam. Un kā jau rakstā minēju, nevēlos nevienam ieteikt šo grāmatu.😉

  2. […] kā „Pagātnes spēkā”, arī šajā grāmatā novērojams, cik meistarīgi Veronēzi prot paspēlēties ar valodu. […]

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s