Grāmata – Havjers Mariass “Tik balta sirds”

Zvaigzne ABC, 2014, 336 lpp.

Gandrīz jau palaidu garām šīs grāmatas iznākšanu, varbūt nebiju pietiekami uzmanīga, varbūt no uzmanības pievēršanas atturēja grāmatas vāciņš. Principā jau vāciņš būtu skaisti lakonisks, ja vien nebūtu tās divas personas apakšējā stūrī, kas tūlīt rada priekšstatu par kādu vieglu mīlestības romāniņu. Nesen mamma man prasīja, vai lasu arī normālas grāmatas. Pajautāju, kā tas ir- normālas? Mamma atbildēja- nu tādus sieviešu romānus, tādus par mīlestību. Vēl joprojām domāju, kādēļ mamma tos nosauca par normāliem, ja pati tādus īsti nelasa. Un tagad prātoju, vai maz varu ko ieteikt, vai varu ko slavēt, ja jēdziens „normāls” ir tik nenormāli plašs un ietilpīgs. Tomēr atļaušos apgalvot, ka šajos zilajos vākos atrodama patiešām kvalitatīva literatūra, tas ir Havjera Mariasa romāns “Tik balta sirds”. Šī grāmata ir kvalitatīva, lēni baudāma un tai noteikti var piešķirt kvalitātes zīmes dažādās kategorijās.

Sākumā jāpiemin, ka grāmatas pirmizdevums oriģinālvalodā izdots 1992. gadā, bet latvisko tulkojumu romāns piedzīvojis vien tagad, tas izdots ar Eiropas Komisijas atbalstu. “Tik balta sirds” esot romāns, kurš spāņu rakstniekam Havjeram Mariasam atnesis pasaules slavu. Huans, vīrietis pēc trīsdesmit, apmēram gadu ir precējies ar par sevi jaunāko Luisu, kas tāpat kā vīrs nodarbojas ar mutisku un rakstisku tulkošanu. Diezgan aizraujoša tiek atainota šī tulku/ tulkotāju sabiedrība. Izrādās, ka tulku un tulkotāju starpā valda sāncensība un otras puses nomelnošana, vismaz tā notiek grāmatā atveidotajā pasaulē. Protams, jāņem vērā, ka darbība grāmatā risinās vairāk kā pirms 20 gadiem, bet, neskatoties uz to, bija interesanti uzzināt, kas slēpjas šīs profesijas aizkulisēs. Huans vairāk darbojas kā tulks, ir kā saikne starp dažādās valodās runājošām personām, piedalās starptautiskos forumos, kur lielāko valstu pārstāvji risina šķietami svarīgas lietas. Huans gan piezīmē, cik patiesībā šī tulkošanas padarīšana ir nevajadzīga, reizēm tas viss tiek darīts vien tādēļ, lai radītu vajadzīgo iespaidu uz medijiem. Un šīs svarīgās amatpersonas vairāk uzticas tam, ko tulks stāsta austiņās, nekā pievēršas runātājam. Protams, ne jau par tulkošanu šeit stāsts, bet tā man šķita diezgan aizraujoša tēma, kas apskatīta no dažādām pusēm.

Šo es dēvētu par grāmatu bez noteikta sākuma un noteikta gala, kā arī bez kāda konkrēta sižeta. Romānā tā galvenais varonis šķetina dažādus savas un sev tuvo cilvēku dzīves pavedienus. Ļoti labi iespējams iepazīt Huanu, viņa uzskatus un domas, bet ne viņa rīcību. Grāmata nav vien nekonkrēti viena cilvēka prātuļojumi, šeit ir reāla darbība, reāli atgadījumi, kas arī tiek atrisināti līdz galam. Šajās lappusēs Huans atskatās uz dažādiem pagātnes notikumiem, pievienojot tam visam savu skatījumu. Samērā plašs ir ieskats cilvēku savstarpējās attiecībās, gan starp tuviem, gan ne tik tuviem cilvēkiem. Daudz oriģinālu izteikumu, kurus gribētu paturēt prātā, protams, minētas arī lietas, par kurām nu nekādi nevarētu piekrist. Būtu jau labi, ja atšķirībā no galvenā varoņa šo to varētu realizēt arī dzīvē, jo, lai arī Huans tik trāpīgi apraksta daudzas situācijas, šķiet, ka viņš dzīvo pēc pavisam citiem principiem, runā vienu- dara citu. Huana attiecības ar tēvu ir diezgan ieturētas, arī viņa un Luisas mīlestībai es nu nekādi nevaru noticēt. Grūti pateikt, kāpēc Huans apprecējies ar Luisu, iespējams, tāpēc, ka tā vienkārši vajag, varbūt, lai ieliktu ķeksīti darāmo lietu sarakstā vai izvairītos no vientuļām vecumdienām. Diezgan problemātisks tēls ir Huans un tāpēc arī lasītājam tik saistošs.

Grāmatas aprakstā liela loma tiek piešķirta notikumam par Huana tantes un tēva pirmās sievas pašnāvību. Izlasot šo aprakstu, varētu padomāt, ka šis vairāk būs kriminālromāns. Tomēr es šo notikumu neuzskatu par tik izceļamu pārējo vidū,  tā izrādās tikai viena no sižeta līnijām, kas noteikti nav galvenais notikums grāmatā. Notikumu grāmatā ir daudz, tie visi tiek risināti un novesti līdz galam. Ne jau viss ir noteikts un konkrēts, notikumi, ko apcer Huans, ir pagātnes sekas, pagātne ir vēsture, bet vēsture nekad nav viennozīmīga.

Spāņu karstās asinis un temperaments jūtams grāmatas varoņu asinīs, tomēr pati noskaņa ir ļoti maiga un apcerīga. Sirds baltumu un tīrumu nevar ne nosvērt, ne izmērīt. Vai cilvēka sirds var būt balta? Lai iegūtu balto krāsu, visam jābūt normālam, visam jābūt līdzsvarā, ir jāatstaro visu viļņu garumu gaisma, līdzsvaru nevar izjaukt.

Vērtējums- 9/10

One comment

  1. […] diviem gadiem izdevniecība Zvaigzne ABC izdeva Havjera Mariasa romānu “Tik balta sirds“, kas arī bija mana pirmā iepazīšanās ar šo spāņu rakstnieku. Mariasa […]

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s