Grāmata- Toms Kreicbergs “Lopu ekspresis”

Zvaigzne ABC, 2016, 336 lpp.

Toms Kreicbergs latviešu presē tiek daudzināts kā talantīgs un daudzsološs jaunais rakstnieks. Pēc stāstu krājuma “Dubultnieki un citi stāsti” iznākšanas mēs viņu iepazinām kā zinātniskās fantastikas autoru, bet tagad klajā nācis viņa romāns “Lopu ekspresis”. Kādu vakaru, gatavojot vakariņas, ieslēdzu radio, kurā tobrīd skanēja LR1 raidījums “21. gadsimta latvietis”, Ansis Bogustovs intervēja Tomu Kreicbergu. Raidījuma sākumu nedzirdēju, bet ar interesi klausījos šos sarunu, jo tobrīd jau biju izlasījusi kādas 100 lappuses no “Lopu ekspreša”. Jāatzīst, ka šī raidījuma noklausīšanās bija ļoti noderīga, grūti pateikt, kāds būtu mans viedoklis par šo grāmatu, ja tobrīd nebūtu ieslēgusi radio. Ja pirms šī raidījuma Toma Kreicberga tēls manās acīs bija diezgan neitrāls, tad pēc tā noklausīšanās man par Tomu izveidojās priekšstats kā par inteliģentu un patiesu cilvēku.

Grāmatas “Lopu ekspresis” galvenais varonis ir latviešu jaunietis Pēteris, kurš pēc vidusskolas gaitām Latvijā ir devies iegūt augstāko izglītību Amerikā. Brīžiem Pēteris šķiet ļoti ambiciozs, brīžiem viņš savu apņēmību zaudē, kā jau jaunietis, kas meklē savu vietu dzīvē. Tomēr ir viena lieta, kas īpaši aizrauj Pēteri, tā ir komiksu veidošana. Pašlaik jaunietis strādā pie komiksa, kurā ataino savas vecāsmātes Lauras dzīvi brīdī, kad viņa kā padsmitgadīga meitene tika izsūtīta uz Sibīriju. Šajā grāmatā savijas Pētera un Lauras dzīves. Iespējams tieši vecmāmiņas dzīvesstāsts ir tas, kas dod stimulu un neļauj padoties Pēterim, liekot domāt, ka ikdienas grūtības ir nieks salīdzinājumā ar to, kas bijis jāpārvar cilvēkiem izsūtījumā.

Interesanti, ka savas grāmatas Toms Kreicbergs raksta angļu valodā, arī “Lopu ekspresis” sākotnēji uzrakstīts angliski, vēlāk ciešā autora un tulkotājas Laumas T. Lapas sadarbībā grāmata  tulkota un pielāgota latviešu lasītājam. Kreicbergs atzīst, ka jau no bērnības grāmatas pārsvarā lasījis angļu valodā, jo viņam interesējošie zinātniskās fantastikas darbi latviešu valodā tikpat kā nav bijuši pieejami. Līdz ar to latviešu literāro valodu rakstnieks nepārzinot tik labi, lai tajā rakstītu, angļu valodā izteikties esot vieglāk. Manuprāt, šāds autora solis ir drosmīgs un ļoti pareizs. Šādi rīkojoties Kreicbergs latviešu literatūrā ir ienesis ko jaunu. Grāmatas stils un valoda atšķiras no tā, kas sastopams mūsdienu latviešu literatūrā, tas šķiet nedaudz amerikānisks.

Pēc radio intervijas noklausīšanās man gribējās meklēt līdzības starp Tomu Kreicbergu un viņa grāmatas varoni. Toms gan atzīst, ka darbs nav autobiogrāfisks, bet dažas līdzības ir acīm redzamas. Protams, ikviens mākslinieks savā darbā, grāmatā, filmā vai dziesmā, ieliek daļu no sevis, no sava dzīves redzējuma. Un kurš gan vēlētos izteikties pretēji saviem uzskatiem un filozofijai? It kā jau man nav svarīgi zināt, vai grāmata, kuru lasu, ir balstīta uz patiesiem vai greiziem notikumiem, jo visam, ko izlasām grāmatā, kādu atbalsti varam rast arī dzīvē. Tomēr, ja atgriežamies pie “Lopu ekspreša”, manās acīs Toms un Pēteris ir saauguši kā viens tēls. Dzirdētā intervija ar Tomu Kreicbergu apmierina manu lasītāja ziņkāri par to, kas notiek ar Pēteri pēc grāmatas beigām. Lai gan, protams, grāmatai varētu būt arī turpinājums un es būtu tās potenciālais lasītājs.

Grāmata ir ātri izlasāma, arī grāmatas “sagremošanai” daudz laika nav vajadzīgs, tomēr šeit apskatīto tēmu klāsts ir gana plašs. Principā šī ir grāmata, kas vēsta par latviešu jaunieša likteni Amerikas plašumos. Pēteris ir piedzimis padomju laikos, uzaudzis postpadomju telpā, nonākot Amerikā, viņš saskaras ar jaunas identitātes meklējumiem. Nākas atsaukt atmiņā jauniešu problēmas, kurām paši esam gājuši cauri, man patiesībā bija viegli identificēties ar dažiem grāmatas tēliem. Stāstu par Lauru es pat neuztvēru kā atsevišķu grāmatas sižeta līniju, bet kā vienu no fragmentiem, kas veidojis Pētera dzīvi. Negaidiet no šīs grāmatas plašu aprakstu par dzīvi Sibīrijā, jo galvenais šeit ir Pētera stāsts. Interesants man likās Rīgas raksturojums grāmatā, Rīga tik dažāda, tik mainīga. Rīga Ulmaņlaikos, ko iepazīst skolniece Laura, Rīga kara laikā, ko viņa ierauga, atgriežoties no izsūtījuma, un Rīga, kurā uzaudzis Pēteris un dzīvo viņa vecāki. Pilsēta, kas mainās līdzi laikam. Kreicbergs grāmatā nedaudz pieskaras arī latviešu un krievu attiecībām, latviešu pārspīlētajam un brīžiem nevietā esošajam patriotismam.

Vērtējums- 10/10

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s