Grāmata- Deivids Nikolss “Mēs”

Zvaigzne ABC, 2016, 400 lpp.

Pirms četriem gadiem latviski tika izdots Deivida Nikolsa romāns „Viena diena”, tā arī bija mana pirmā iepazīšanās ar šo autoru. Tobrīd uz kino ekrāniem gozējās šīs grāmatas ekranizācija ar Annu Heteveju un Džimu Stērdžesu galvenajās lomās. Gan filma, gan grāmata man patika. No pirmās grāmatas Nikolss man bija palicis atmiņā kā tiešs reālists, varoņiem viņš sapņu pilis celt neļauj, liekot stabili stāvēt uz zemes. Lai arī sākumā likās, ka „Viena diena” būs tāda viegla izklaides grāmata, tā nebūt nebija, autors pārsteidza ar interesantu un neprognozējamu sižetu un aizkustinošu stāstu. Tad nu ieraugot, ka iznācis Nikolsa jaunākais romāns „Mēs”, man tas noteikti bija jāizlasa.

Duglass un Konija ir precējušies 25 gadus, viņu dēls Albijs drīz dosies mācīties tālu no mājām. Ģimene gatavojas kopīgajam ceļojumam pa Eiropu, kas kalpos kā Albija iesvētīšana pieaugušā kārtā. Un tad neilgi pirms ceļojuma sākuma Konija paziņo, ka vēlas šķirties no vīra. Duglasam šis lēmums sākumā šķiet pilnīgi absurds, viņi taču ir tik laimīgi! Duglass bija domājis, ka novecos kopā ar Koniju. Neskatoties uz Konijas izteikto paziņojumu, ģimene tomēr izlemj doties šajā ceļojumā. Pirms ceļojuma sākuma Duglass sev nosolās, ka šoreiz viss būs ideāli, šoreiz viņš ar Albiju nestrīdēsies, dēlam neko nepārmetīs, centīsies pievērt acis uz sīkumiem. Tomēr ceļojuma sākums izvēršas par īstu katastrofu. Duglasam neizdodas turēt sev dotos solījumus.

Šī ir grāmata par vīrieti, kurš, uzzinot, ka sieva vēlas no viņa šķirties, sāk atskatīties pagātnē, un meklēt, kur ir kļūdījies. Grāmatā tagadnes notikumi mijas ar pagātni. Duglass stāsta par to, kā iepazinies ar Koniju, kādām grūtībām viņi izgājuši cauri, cik priecīgus brīžus piedzīvojuši kopā. Kavējoties pagātnē, galvenais varonis saprot, kādas kļūdas ir pieļāvis, ko būtu varējis darīt citādi, tajā pašā laikā viņš mēģina attaisnot savu rīcību un meklēt pamatojumu, kādēļ tā rīkojies.

Man personīgi nepatika tas, ka grāmatas galvenie varoņi izveidoti ļoti klišejiski. Autors it kā gribējis izveidot pāri, kur vīrietis un sieviete ir pilnīgi pretpoli, bet ar to viņš ir nedaudz pārcenties. Galvenais varonis Duglass ir zinātnieks, viņš tiek attēlots kā ļoti pedantisks un strikts cilvēks, kura prāts valda pār emocijām. Savukārt Duglasa sieva ir māksliniece, viņa ir brīvi domājoša, ļoti emocionāla.Man jau šķiet, ka kategorizēt cilvēkus ekstravertos- intravertos, humanitāros- eksaktos u.tml. ir muļķīga. Tā kā man vispār nepatīk cilvēku dalīšana kaut kādās grupās un rāmjos, jo šie rāmji visbiežāk pārklājas, es dotu priekšroku mazākai stereotipu izmantošanai.

Šī ir tāda rudens pārdomu grāmata, kuru lasot var pakavēties pārdomās par savu dzīvi. Lasot ir skaidri saprotams, kāds ir bijis autora skatījums uz vairākiem notikumiem un kāda ir viņa nostāja par dzīves vērtībām. Tomēr Nikolsa viedoklis nav uzbāzīgs, daudz kam no viņa rakstītā es nepiekrītu, bet viņš man palīdzēja ieraudzīt daudz ko tādu, ko agrāk esmu palaidusi garām. Lai gan šeit apskatīta un analizēta vienas konkrētas ģimenes situācija, šos vīrieša- sievietes un vecāku- bērnu attiecību modeļus ir viegli vispārināt.

Vērtējums- 7,5/10

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s