Grāmata- Dženifera Klementa “Lūgšanas par nolaupītajām”

300x0_lugsnas_par_nolaupitajam_mazvaks[1] Zvaigzne ABC, 2017, 238 lpp.

Daiļliteratūra ir labs veids, kā iepazīt citu valstu kultūru un sadzīviskās īpatnības. Visbiežāk sabiedrība ir informēta par problēmām dažādās mazattīstītajās valstīs, bet, sekojot līdzi grāmatas varoņu ikdienai, ir iespējams saprast, kā šīs problēmas ietekmē cilvēku dzīvi konkrētā reģionā. Hāleds Hoseinī palīdzēja cilvēkiem ieraudzīt, kā dzīvo cilvēki Afganistānā. ASV dzimusī un Meksikā augusī žurnāliste Dženifera Klementa grāmatā “Lūgšanas par nolaupītajām” parāda, kāda situācija valda Meksikā cilvēku tirdzniecības jomā.

Grāmatā attēlotā pasaule ir tāda, uz kuru gribas skatīties no liela attāluma. Neliels kalnu ciematiņš Meksikā, kurā pastāvīgi valda karstums un tveice. Ciematā pārsvarā dzīvo sievietes un bērni. Vīrieši šeit tikpat kā nav sastopami, viņi dodas darba meklējumos uz Ameriku, sākumā ģimenei sūta naudu, ik pa laikam atgriežas mājās, bet vēlāk mistiski pazūd. Daži no viņiem ceļā tiek nogalināti, bet citi uzsāk jaunu dzīvi ASV. Būt par sievieti Meksikas nomalēs ir bīstami, jo skaistākās sievietes tiek nolaupītas bagātnieku izklaidēm. Mātes cenšas savas meitas pataisīt par dēliem vai padarīt tās neglītas un vīriešu acīm nepievilcīgas, pie mājām tiek izraktas bedres, kur meitenēm bīstamos brīžos paslēpties. Tomēr tas ne vienmēr palīdz, cilvēku tirgoņi ir informēti, kurās mājās aug visskaistākās meitenes un zina īstos brīžus, kad doties tām pakaļ.

Ar visu šo informāciju lasītāju iepazīstina grāmatas galvenā varone Leididī, kura stāsta par savu bērnību un pusaudžu gadiem nelielā ciematā netālu no Akapulko. Protams, dzīve šajā reģionā nav viegla, šeit valda savi nerakstītie likumi, tu vari tos pieņemt vai vari doties labākas dzīves meklējumos. Neviens vēl nav sapratis, kurš no šiem variantiem ir drošāks. Leididī māte ir izvēlējusies pirmo – samierināties ar situāciju un turpināt dzīvot ciematā. Tomēr pašu Leididī vilina brīvība, viņa vēlas doties prom no šīs bīstamās vietas.

Mediji mūs ik pa laikam informē par to, cik liels noziedzības līmenis valda Meksikā, bet tas taču ir tik tālu no mums! Tomēr, izlasot šo grāmatu, man kļūst vēl skumjāk par to, ka pasaules attīstītākās valstis nespēj atrisināt tās problēmas, kas norisinās Ukrainā, Sīrijā un arī Meksikā. Varam jau domāt, ka visas pasaules nelaimes tāpat nav iespējams apzināt, tomēr mums ir nepieciešams pievērst tām uzmanību. Manuprāt, tādi rakstnieki kā Klementa un Hoseinī izdara ļoti lielu darbu, parādot sabiedrībai to, kas notiek ārpus mūsu komforta zonas.

Dženifera Klementa ir rūpīgi pētījusi cilvēku tirdzniecību Meksikā, vairākus gadus vākusi materiālus šai grāmatai. Diemžēl grāmatā atklātie notikumi ir reālāki, nekā mēs vēlētos ticēt. Dokumentālā daļa grāmatā ir ļoti rūpīgi nostrādāta, brīžam gan šī dokumentālā daļa īsti nesaplūda ar izdomāto sižeta līniju, sižets brīžiem bija nedaudz nesakarīgs. Tomēr kopumā sižetam šeit nebija lielas nozīmes, jo vairāk nācās šausmināties par minētajiem faktiem, tādēļ uz sižeta nepilnībām iespējams pievērt acis. Grāmata ir sarakstīta jaukā, tēlainā valodā, kas labi kontrastē ar tās skarbo vēstījumu.

Vērtējums- 8/10

Grāmata saņemta no izdevniecības “Zvaigzne ABC” apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

Advertisements

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s