Grāmata- Džastins Kronins "Pāreja"

Zvaigzne ABC, 2012, 856 lpp.

Ik pa laikam parādās ziņas par tuvojošos pasaules galu, mēs gaidām, tas paiet garām. Labi jau ir, ka paiet. Reizēm kāds aizdomājas, kā tad būtu ja šoreiz tas patiešām pienāktu. Tad rodas pa kādai filmai vai grāmatai, kurā attēlots iespējamais pasaules bojāejas scenārijs. Pēdējā laikā aizvien vairāk manā ceļā gadās filmas un grāmatas par šādu tēmu, varbūt sakritība, varbūt kārtējā modes tendence, līdzīgi kā nesen bija ar vampīriem. Nesen izdotais romāns “Pāreja” apvieno abas šīs tēmas- pasaules galu un vampīrus. Tikko iznācis un jau kļuvis diezgan populārs, varbūt pateicoties reklāmai, varbūt grāmatā skartajai tēmai.

Bija divpadsmit uz nāvi notiesāti cietumnieki. Armija atlasīja īpaši viņus, jo tie bija vispiemērotākie cilvēki, cilvēki bez cerībām un saistībām. Šie divpadsmit cietumnieki piedalījās kādā eksperimentā, kuram bija svarīgs mērķis. Viņiem ievadīja īpašu vīrusu un novēroja šī vīrusa iedarbību. Uzraudzība bija stingra un nopietni izstrādāta, bet inficētie tomēr izkļuva brīvībā un sākās tas, ko mēs tā gaidījām- pasaules iznīcība. Bez šiem divpadsmit cietumniekiem bija vēl viens eksperimenta dalībnieks- sešgadīgā Eimija. Vai šis vīruss viņu ietekmēs tāpat kā cietumniekus? Kāda būs viņas loma šajā romānā?

Nosacīti grāmatai var izšķirt divas daļas, manuprāt, šīs daļas viena otru ļoti labi papildina. Pirmajā daļā uzzināsim par pašu vīrusu, cietumniekiem un viņu inficēšanu, bet pēc aptuveni 300 lappusēm iepazīsimies ar pasauli, kur lielākā cilvēces daļa ir aizgājusi bojā. Varoņi no grāmatas lappusēm pazūd tikpat ātri kā kūka no svētku galda, tāpēc labāk tiem īpaši nepieķerties. Kamēr tu vēl vēro kūkas gabaliņu un priecājies, cik tas apetītelīgs, tikmēr kāds cits to jau paspējis apēst. Vispār man liekas, ka Kronins grāmatā iesaistījis pārāk daudz tēlu. Daži no tiem bija pilnīgi nenozīmīgi, iepazīstināšana ar vairāku grāmatas varoņu dzīves gājumu un radu rakstiem varēja nebūt, tādējādi arī grāmatas apjoms būtu samazinājies. Grāmatas apjomu gan nevajag uzskatīt par iemeslu, lai to nelasītu, notikumu ir daudz, tāpēc garlaicīgi nevajadzētu būt. Cik nu visi šo notikumi ir svarīgi grāmatas attīstībā, ir cita runa..

Jāatzīstas, ka ar šādu žanru neesmu līdz šim bijusi pazīstama. Varbūt melošu, sakot, ka šis romāns izceļas ar oriģinalitāti postapokalipses žanrā, bet man viss šķita jauns un iepriekš neiepazīts. Daži sižeta pavērsieni tik negaidīti, ka brīžiem bija jāpašķir atpakaļ lapa, lai pārliecinātos, vai tas, kas tagad notiek, ir patiesība vai nē. Man patika gan Kronina rakstības stils, gan viņa fantāzijas neierobežotība.  Pamanīju, ka autoram ļoti patīk it kā nogalināt varoņus, bet nākamajā nodaļā atklāt, ka viņi tomēr ir dzīvi. Man jau labāk patīk, ja labos varoņus tik ļoti nesaudzē. Kopumā man grāmata patika tādēļ, ka neko tādu iepriekš nebiju lasījusi. Varētu jau minēt vairāk mīnusus, piemēram, mākslīgi sižetā ieaustās vietas, bet tīti sajūtu līmenī man romāns patika. Noteikti nākotnē izlasīšu arī grāmatas turpinājumu „The Twelve”, bet kādam laikam man šāda veida literatūra pietiks.

Vērtējums- 8,5/10