Grāmata- Arturs Konans Doils „Bāskervilu suns / Baiļu ieleja”

 Apgāds Valters un Rapa, 2008, 440 lpp.

Ar grāmatu izvēli jābūt uzmanīgam, vai cik uzmanīgam! Ir grāmatas, no kurām pavisam vienkārši var pārslēgties uz realitāti, bet ir tādas grāmatas, kuras savu noskaņu ievij lasītāja ikdienā. Tas, cik ļoti grāmata ietekmē lasītāju, laikam jau atkarīgs no tā, cik daudz lasītājs pats to atļauj. Nesen kādu piekto reizi pārlasot „Trīs draugus”, grāmata manī izraisīja tādu pārdomu jūru, iedzina drūmuma naglu, kuru ilgi nevarēju izvilkt. Tāpat kā Roberts es tik strauji un negaidīti sajutu rudens tuvošanos. Vairākas drūmas un apcerīgas dienas sekoja viena otrai, kā jau visi smagumi šīs bezcerības sajūtas pamazām nogrima un paslēpās dibenā, līdz kaut kas tās atkal uzraus virspusē. Tad es jutu, ka rudens tuvojas, jutu arī vasaras pēdējos elpas vilcienus, un skumji vairs nebija. Patiesībā man ļoti patīk rudens, katram gadalaikam piemīt sava pievilcība, kuru jāprot noķert aiz astes un izmantot savā labā. „Trīs draugi” joprojām ir mana mīļākā grāmata, bet šoreiz es par daudz atļāvos grāmatas pasauli izvilkt uz āru, tāpēc kādu laiku šo grāmatu lasīt man būs bail, labāk lai pastāv plauktā, līdz atkal uznāks kāda vajadzība.

Īstās rudens izjūtas es noķēru mazliet vēlāk, atkal pie vainas bija grāmata. Kalendārs vēl nerādīja septembra mēnesi, biju aizbraukusi mājās, salasīju ābolus, uzcepu gardu ābolu kēksu. Ar grāmatu iekārtojoties pie loga, redzot, ka saule ir pazudusi, jūtot kēksa saldo smaržu, es iedziļinājos grāmatā, kas mani apreibināja ar savu skaisto rudens sajūtu. Tas bija tik patīkams rudens, miglā tīts, gaišs un noslēpumains, kā grāmatas vāciņš, un tas vijās cauri visai grāmatai.  Grāmata sastāv no divām daļām, diviem Doila romāniem par Šerloku Holmsu. Labākie stāsti par Holmsu, kādus esmu lasījusi. „Bāskervilu suns” laikam tiek uzskatīts par slavenāko Doila darbu, bet „Baiļu ieleja” ir pēdējais autora romāns par Šerloku Holmsu.

„Bāskervilu suns” vēsta par notikumiem, kas pat attapīgajam detektīvam Šerlokam Holmsam šķiet sarežģīti. Kādā drūmā Anglijas nostūrī noslepkavots bagātais un ietekmīgais sers Bāskervils. Nāves apstākļi ir nezināmi, bet ļaudis tic, ka notikums ir saistīts ar kādu senu leģendu un aristokrātu dzimtas pārstāvi ir nogalinājis nezvērs, kas vajā Bāskervilu dzimtu jau vairāku paaudžu garumā. Holms un Vatsons gan netic leģendai par spoku suni, tāpēc cenšas meklēt izskaidrojumus, kas ir tuvāki reālajai pasaulei. Noslēpuma risināšanu sākumā nākas uzņemties doktoram Vatsonam, jo pats detektīvs ir aizņemts Londonā. Lai arī Vatsona spriedumi ir pareizi un liekas, ka doktors ir uz pareizā ceļa, noslēpums ir jāatrisina pēc iespējas ātrāk, jo izskatās, ka draud vēl kādas briesmas. Aizdomīgs šķiet it viss – pati pilsētiņa, lielā muiža, baisais Tīrelis, liekas, ka arī tuvējie iedzīvotāji katrs slēpj pa kādam noslēpumam. Atminēt mīklu kā vienmēr ir grūti, bet drīz jau palīgā nāk Holmss ar saviem secinājumiem, un pamazām viss paliek skaidrāks.

Nākamais darbs ir tikpat drūms un rudenīgs. Arī šajā romānā draugi Holmss un Vatsons iesaistās kāda ietekmīga cilvēka slepkavības izmeklēšanā. Atkal kārtējā savādā slepkavība, kuras atrisināšanai Holmss izmanto visus savus ieročus un rezultātā palīdz izmeklētājiem atrast vainīgos. Viņš aizņemas Vatsona lietussargu, pārnakšņo nozieguma vietā, un viss kļūst skaidrs, slepkava ir atklāts. Bet, ak vai! Tas vēl nav viss. Ir vēl kādi noslēpumi, kas slēpjas senā pagātnē. Un otrā romāna daļa ir šo agrāko notikumu atainojums, Holmsu un Vatsonu šeit nesastapt. Sākumā domāju, kādēļ tā otrā daļa vispār vajadzīga, bet atmosfēra, kas šeit valda, ir tik šaušalīgi ticama, notikumi pārsteidzoši, bet iznākums – negaidīts un neticams. Varbūt mazliet par daudz neticams, bet dzīvē jau visādi gadās..

Pēc šīs grāmatas izlasīšanas es vēl vairāk jūsmošu par Holmsu. Ja būs laiks, noteikti jāpaskatās kāda no ekranizācijām. Man šķiet, ka Doila detektīvromāni tik ļoti piestāv rudenim vai arī otrādi. Lasiet, lasiet Doilu daudz!

Vērtējums- 10/10

Birkas: Valters un Rapa