Remarks bija ģēnijs

   Labu grāmatu lasīšanu uzskatu par vienu no saviem hobijiem. Kopumā man ir vairāki ļoti iemīļoti rakstnieki un Ē. M. Remarks noteikti ir viens no viņiem. Lai arī mūs no Remarka šķir teju gadsimta robeža, viņa darbi ir diezgan aktuāli arī mūsdienās.
   Centīšos, lai šis ieraksts nesanāktu pārāk garš, bet par Remarku jau nemaz īsumā nav iespējams uzrakstīt. Tātad, nedaudz par Remarku, viņa romāniem un šo darbu ietekmi uz mani.
 
   Mana saistība ar Remarka darbiem pirms vairākiem gadiem aizsākās ar romānu „Trīs draugi”, kurš tiek uzskatīts par vienu no viņa veiksmīgākajiem un populārākajiem veikumiem. Kā jau var saprast pēc nosaukuma, galvenais uzsvars šajā romānā likts uz īstu draudzību, bet tajā stāstīts arī par mīlestību, ilgām, ciešanām.. Kā lielākajā daļā Remarka darbu, galvenais varonis ir vīrietis, tātad arī stāsts par īstu un stipru vīriešu draudzību. Mūsdienās draudzības jēdziens ir kļuvis tāds diezgan „novalkāts”, bet šis ir stāsts par patiesu draudzību, kuras vārdā cilvēks ir gatavs ziedot pat savu dzīvību. Šis ir romāns, kuru lasot, es raudāju un pārdzīvoju līdzi tā varoņiem, romāns, kas atstāj paliekošu pēcgaršu un vielu pārdomām.
   Neilgu laiku pēc „Trīs draugu” izlasīšanas sāku lasīt romānu „Rietumu frontē bez pārmaiņām”, viens no darbiem, kas tapa pašā Remarka literārās darbībās sākumposmā. Šeit stāstīts par I pasaules karu, romāns uzrakstīts no jauna karavīra skata punkta. „Rietumu frontē bez pārmaiņām” netiek slēpta kara nežēlastība un posts. Varu garantēt, ka šis romāns ļaus jums atklāt patiesās dzīves vērtības, jo reti kad mēs iedomājamies, cik gan laimīgi mēs, 21. gadsimta cilvēki esam. Šajā darbā ir saskatāms ļoti dziļš un personisks paša autora pārdzīvojums, jo arī Remarks ir piedalījies I pasaules karā, bet viņš tika ievainots un nosūtīts uz armijas hospitāli. Domāju, ka tieši tas lika autoram uzrakstīt tik spilgtu un izcilu darbu.
   Pēc nedaudz ilgāka laika ķēros klāt romāniem „Melnais obelisks”, “Triumfa arka” un „Lisabonas nakts”. Romāns „Lisabonas nakts”, kurš ir pēdējais Remarka pabeigtais darbs, man šķita interesants ar savu stāsta formu. Tajā viens bēglis stāsta stāstu otram bēglim par vienu nakti, kuru pavadījis Lisabonā. Kā jau varbūt noprotat, romāns ir par bēgļu gaitām II pasaules kara laikā, bet tajā iejaukta arī neliela romantisma deva. Savukārt, „Melnā obeliska” galvenais varonis ir jauns vīrietis, I pasaules kara veterāns. Šajā romānā ir jūtams Remarkam raksturīgais humors. “Triumfa arkas” galvenais varonis ir kāds vācu ķirurgs, kurš dzīvo Francijā bez jebkādiem dokumentiem, un kuru katru brīdi var tikt sagūstīts un deportēts. Arī šajā romānā jaušams Remarkam raksturīgais reālisms un pesimistiskais skats uz dzīvi.
   Šie pieci darbi man palīdzēja iepazīt literatūras ģēniju Ē. M. Remarku. Skaidri zinu, ka šie nebūs vienīgie manis izlasītie darbi no Remarka daiļrades. Diemžēl skolas laikā reti kad atliek laiks pieķerties daiļliteratūrai. Tādēļ ar vislielāko nepacietību gaidu kādu brīvāku brīdi.
   Izlasot šos romānus, esmu sapratusi, ka Remarka darbi ir ļoti noderīgi un aktuāli arī mūsdienu lasītājam. Remarks uzskatāms par reālisma virziena pārstāvi un tas neapšaubāmi ir nojaušams viņa darbos. Remarku mēs nevaram pieskaitīt pie „vieglās literatūras” pārstāvjiem, jo viņa darbos ir jāiedziļinās. Remarka sarakstītie romāni ir diezgan emocionāli, bieži vien galvenais varonis ir sevī diezgan noslēgts cilvēks, kas dzīvē ir daudz ko pārdzīvojis. Viņa daiļdarbos ir runāts par ļoti nopietnām tēmām- mīlestību un draudzību, karu un nāvi, kā arī citām. Darbos jaušams pesimisms, arī grāmatu beigas reti kad ir laimīgas. Un tas man patīk. Es pati esmu diezgan pozitīvs cilvēks, tādēļ Remarka nopietnās pārdomas un pesimisms mani noteikti ietekmē tikai uz labo pusi. Man arī patīk Remarka humors, kas vienmēr liek pasmaidīt. Viņa humoram raksturīga neliela ironija. Tie nav viegli, no gaisa paķerti joki, bet gan humors ar zemtekstu.
   Pēc grāmatas izlasīšanas, cenšos blociņā pierakstīt dažus citātus, kas man liekas noderīgi. Šeit daži no Remarka domu graudiem.

*Bez mīlestības cilvēks ir tikai atmodies līķis. („Trīs draugi”)
*Tikai nelaimīgais zina, kas ir laime. („Trīs draugi”)
*Dzīve ir slimība, un nāve sākas jau ar dzimšanu. Ar katru elpas vilcienu, ar katru sirds pukstienu cilvēks jau pamazām mirst, sper soli tuvāk galam. („Trīs draugi”)
*Dzīvei nav bijis nodoma mūs padarīt pilnīgus. Ja kāds ir pilnīgs, tam vieta muzejā. („Triumfa arka”)
*Ja kaut ko esi nolēmis darīt, tad nejautā par sekām. Citādi nedarīsi nekad. („Triumfa arka”)
*Diezgan ir tad, ja ar to samierinās. („Triumfa arka”)
*Mīlēt nozīmē- gribēt otram atdot to, ko nevar paturēt. („Melnais obelisks”)
*Izdzīvot var tikai aizmirstot. („Melnais obelisks”)
*Ja no kaut kā atsakās, tad to vairs nepazaudēs. („Melnais obelisks”)

2 komentāri

  1. es arī mīlu Remarku:) Jauks blogs!

  2. cik mūsdienās ir jauki dzirdēt, kad kādam patīk kas tāds kā Remarks. :))paldies!🙂

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s