Grāmata- Lisa Sī “Sniega Roze un slepenais vēdeklis”

300x0_cover[1]Man ir sanācis pietiekami daudz lasīt par sieviešu likteņiem un tiesībām Afganistānā. Tā ir valsts ar ļoti striktiem likumiem un noteikumiem, un, salīdzinot ar Latviju, tā šķiet kā pilnīgi cita pasaule. Par to, ka sieviešu tiesību ierobežošana tradīciju un kultūras dēļ ir vērojama arī Ķīnā, uzzināju, lasot romānu „Sniega roze un slepenais vēdeklis”. Šoreiz stāsts nebūs par mūsdienām, bet gan par 19. gadsimta Ķīnu.

Grāmata veidota kā nu jau pieklājīgā vecumā esošas, daudz pieredzējušas sievietes atmiņu stāsts. Šis nav biogrāfisks romāns, notikumi ir autores izdomāti, tomēr grāmatā sastopami arī vēsturiski patiesi fakti. Vispār man labāk būtu gribējies, lai grāmatas pēcvārds ir sākumā, jo tajā tiek atklāts tas, ko labāk būtu zināt jau pirms lasīšanas. Tāpēc potenciālajiem lasītājiem iesaku sākt no pēcvārda.

Lasītājam būs iespēja sekot līdzi galvenās varones Lilijas dzīvei no bērnības līdz vecumdienām. Šādā veidā iespējams iepazīt Ķīnu un tās kultūru. Šis ir laiks, kad ģimenē priecājas tikai par dēla piedzimšanu, sievietes vīriešu sabiedrībā atrodas reti, viņām ir daudz pienākumu, bet ļoti maz tiesību. Bet vai tas liek viņām sadarboties un atbalstīt vienai otru? Nebūt ne, pārsvarā sieviešu starpā valda konkurence un nodevība. Šie padomi un tradīcijas, kuras katra māte nodod tālāk meitai, dzen sievietes izmisumā un pamazām iznīcina viņu iekšējo pasauli. Un ko gan citu bez samierināšanās un pakļaušanās sieviete var darīt? Ir grūti saprast, vai Lilija ir cietēja, vai pāri darītāja, tomēr viņu vajadzētu uzskatīt par sava laikmeta upuri. Mūsdienu cilvēki visticamāk nesapratīs un nopels grāmatas tēlu rīcību. Bet ir jāsaprot, ka tas bija kultūras un sabiedrības spiediens, lai arī cik nehumāni un pat muļķīgi tas liktos. It kā varētu teikt, ka šis ir romāns par draudzību un tās robežām, it kā par kultūru un tradīcijām. Visprecīzāk laikam gan būs, ja teikšu, ka romāns ir dzīves, tās pārbaudījumu un sarežģījumu atainojums.

Man ļoti interesanti bija uzzināt par tā laika sieviešu savienībām, par laotong jeb radniecīgajām dvēselēm. Nemaz nezināju, ka sievietēm bija pašām sava, vienkāršotā rakstība- nu šu. Un, protams, pats aizraujošākais un tajā pašā laikā biedējošākais bija pēdu nosiešanas rituāls. Par to biju dzirdējusi, bet zināju maz. Šajā grāmatā par pēdu nosiešanu var uzzināt daudz, man pat likās, ka par to uzzināju ne vien teorētiskā līmenī, bet pat sajutu galveno varoņu ciešanas. Lai būtu uzskatāmāk, vizuālo materiālu par pēdu nosiešanas rezultātu var apskatīt ŠEIT. Šausmīgi, vai ne?

Kopumā grāmata man ļoti patika. Lai gan no vienas puses tā varētu likties viegla lasāmviela, tā nebūt nav. Grāmata varētu patikt Hālenda Hoseinī darbu cienītājiem, cilvēkiem,kurus interesē vēsturiski romāni un romāni par sieviešu likteņiem. Skaists, sievišķīgs, skumjš un patiess romāns.

Vērtējums- 8,5/10

4 komentāri

  1. Ui, es apskatīju fotogrāfijas, briesmīgi. Bet šis arī ir briesmīgi, un savā ziņā pat briesmīgāk: http://jezebel.com/5962555/more-women-are-literally-chopping-off-their-pinky-toes-to-fit-into-high-heels. No vienas puses, viņas to izvēlas pašas, no otras — kam jānotiek, lai izdomātu kaut ko tādu?

    1. Tas patiešām ir daudz briesmīgāk.😦 Pēdu nosiešana savā ziņā notika piespiedu kārtā, bet šis.. Nu trakums!

  2. “pārsvarā sieviešu starpā valda konkurence un nodevība” – reizēm šķiet, ka šai sakarā nekas nav mainījies. Bet bija viņām arī tādas kā māsu biedrības – sākumā jaunībā līdz kāzām, bet pēc kāzām varēja izveidot precētu māsu grupiņu, tāpat arī atraitnes draudzējās. Tas gan viss bija ārpus ģimenes, ģimenē cik var noprast nekādas siltās jūtas nebija. Prieks, ka Tev grāmata patika.

    1. Nevar jau īsti saprast, cik patiesa bija šī, zināmā mērā, piespiedu draudzība. Lai gan kādam jau savas bēdas uzticēt noteikti gribējās.
      Un atkal jāsaka tev paldies, jo tava atsauksme pārliecināja, ka grāmata jāizlasa arī man.🙂

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s