Grāmata- Endijs Vīrs “Marsietis”

Zvaigzne ABC, 2015, 400 lpp.

Es atceros, ka grāmatu noliku šeit, bet te tās nav! Un skatos- viens jau lasa! Arī Gatis bija sācis lasīt grāmatu brīžos, kad es to nedaru. Nu jau sāka šķist, ka tikšana pie grāmatas lasīšanas izvērtīsies par īstu sacensību! Bet tad es atvaļinājuma laikā aizbraucu ciemos, un Gatim nācās laisties pāri pus Latvijai(Vidzemes vidiene- Kurzeme), lai tiktu pie grāmatas. Vispār jau pēdējo kārtīgo grāmatu viņš bija izlasījis pirms pus gada. Un šo nelasīšanas periodu spēja pārtraukt grāmata, par kuru mēs šeit uzrakstīsim. Kā jau redzat, tā ir kāda īpaša grāmata, jūs jau zināt, par ko būs runa. Šoreiz grāmatas apraksts būs mazliet savādāks, samiksējot divas pieredzes.

Protams, runa ir par „Marsieti”, kura popularitāte sita devīto (vienīgo) vilni līdz ar filmas iznākšanu, par ko liecina Meta Deimonda skatiens no grāmatas vāka.  Mēs filmu vēl neesam redzējuši, jo novilcinājām tās skatīšanos kino tik tālu, ka to jau pārstāja rādīt. Gatis saka, ka grāmata viņam aizpildīja milzīgo mērogu starpību starp Interstellar un Gravity, jāpiebilst, ka pirmā kļuvusi par viņa mīļāko filmu, bet otro viņš raksturo kā Interstellar bērnu versiju. Drīz noteikti redzēsim, kā tad īsti ar to „Marsieša” filmu būs, jo vajadzētu taču noskatīties!

Mēs noteikti nekļūdīsimies apgalvojot, ka „Marsietis” patiks jebkuram zinātniskās fantastikas cienītājam. Gan lielākam, gan mērenākam, kurš tikai nesen aizsācis savu lidojumu šajā lauciņā. Gatis laikam piederētu pie tiem lielākajiem, bet Evija zinātniskās fantastikas žanru iepazinusi tikai pēdējos gados. Astronauts Marks Votnijs nelaimīgas apstākļu sakritības dēļ viens tiek pamests uz Marsa. Nākamā cilvēku ekspedīcija uz Marsa ieradīsies tikai pēc četriem gadiem, bet Votnija esošie resursi nodrošina izdzīvošanu uz skarbās planētas tikai aptuveni gadu. Turklāt viņš vispār tiek uzskatīts par mirušu nelaimes gadījumā.

Lūk, tik vientuļš Marks Votnijs bija uz Marsa.

Samelojām – īstenībā Marks nemaz tik vientuļš nebija.

Uzrakstīts ir ļoti aizraujoši un zinātniski ticami (kaut gan mājas apstākļos nav mēģināts raķešu degvielu pārvērst ūdenī un urīnu raķešu degvielā. Arī laboratorijas apstākļos ne, ja pavisam godīgi..). Katram lasītājam ir iespēja iejusties zinātnieka ādā un priecāties par savu (lasīt-galvenā varoņa) aso prātu, pilnīgā vienatnē cīnoties par izdzīvošanu uz Marsa šķietami bezcerīgos, ļoti (ar to domāts- ĻOTI) ierobežotu resursu apstākļos.

Grāmatas lielākais trumpis ir galvenais varonis Marks, kuram piemīt pamatīga deva sarkasma un pašironijas. Sarkasms taču patīk visiem! Jo sevišķi, ja iztēlojamies sevi vienatnē uz Marsa, miljoniem kilometru no resursu pārpilnās Zemes, miljoniem kilometru no glābiņa. Tu esi viens. Un tad kaut kas noiet galīgi greizi, piemēram, mēģinot raķešu degvielu pārvērst dzīvībai vitāli nepieciešamajā ūdenī un bladāc! Atliek tikai nospļauties, pasmieties par savu muļķību un turpmāk rīkoties prātīgāk. Grāmata spēj noturēt uzmanību, brīžiem šis un tas šķiet neticami un maķenīt pārspīlēti, bet nekas – ir baudāmi. Pat ļoti!

Būtu vēl ko teikt, bet tad mēs nonāktu līdz spoileriem un to mēs negribam! Bet labprāt padiskutētu ar tiem, kas grāmatu izlasījuši. Tiem, kas nav to izdarījuši, sakāms ir tikai viens- izlasiet!

Nebija nevienas mūsu fotogrāfētas Marsa bildes, tāpēc noslēgumā, sajūtas radīšanai- mūsu pašu pavadonis..

        ..un tuvākais raķetei līdzīgais objekts.

Vērtējums- 9/10

2 komentāri

  1. […] blogā esmu rakstījusi gan par grāmatu, gan filmu. Astronauts Marks Votnijs nelaimīgas apstākļu sakritības dēļ viens tiek pamests uz […]

  2. Šis ir vienkārši lielisks raksts!!

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s