PĀRIS VĀRDOS PAR FILMĀM #2

 Pienācis laiks otrajam filmu apskatam. Šoreiz par janvāra pirmajā pusē redzētajām filmām. Līdzko tika paziņotas jaunās Oskara nominācijas, sāku pievērsties 2015. gada filmām. Līdz Oskara ceremonijai centīšos noskatīties pēc iespējas vairāk šai balvai nominēto filmu. Nākamajos aprakstos tad arī vairāk par šīm filmām, noteikti publicēšu arī savu favorītu sarakstu dažās kategorijās, bet līdz 28. februārim vēl vesels mēnesis.

#The Walk (2015)

Kopš izlasīju grāmatu „Nakts cirks”, mani ļoti sajūsmina cirka tēma, tomēr reti nākas saskarties ar tādu maģiju, kāda sastopama šajā grāmatā. Tas, ko es saprotu ar cirku, nav saistīts ar dzīvnieku izmantošanu tajā, to es nepavisam neatbalstu. Filmā „The Walk” es ieguvu līdzīgu sajūtu, kādu biju sastapusi grāmatā „Nakts cirks”. Un tad es sapratu, ka ne jau cirka tēma ir tā, kas mani sajūsmina, bet gan tie brīnumi, ko cilvēks spēj panākt, izmantojot savu ķermeni. Šī filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem, tās centrā ir stāsts par francūzi Filipu Petī (Philippe Petit), kurš tā arī paliks vienīgais cilvēks, kas nogājis pa virvi starp Pasaules tirdzniecības centra dvīņu torņiem. Burvīgs ir septiņdesmito gadu Parīzes attēlojums, filmā valda patīkama noskaņa, skaņu celiņš to lieliski papildina. Stāsts par Filipu Petī ir aizraujošs un tā vien gribas par viņu uzzināt vairāk, drīzumā domāju noskatīties dokumentālo filmu Man on Wire.

#Gravity (2013)

Filma, kas ieguvusi 7 Oskarus, izklausās diezgan daudzsološi. Tomēr vairāku cilvēku atšķirīgās atsauksmes mani kavēja no šīs filmas skatīšanās, negribēju tērēt laiku tik pretrunīgi vērtētai filmai. Šis ir stāsts par neveiksmīgu lidojumu kosmosā, katastrofas rezultātā tiek iznīcināts kosmosa kuģis un astronauti nokļūst atklātā kosmosā bez jebkādām iespējām sazināties ar Zemi. Laba ideja, kuras izpildījums man nepatika. Filma man šķita patiešām garlaicīga un Sandras Bulokas varone ļoti kaitinoša. Vai tiešām kosmosā var sūtīt tik tehniski un psiholoģiski nesagatavotu cilvēku? Ne jau vienmēr filmai jābūt dinamiskai un dažādiem notikumiem pārsātinātai, tomēr tad tur ir jābūt kam īpašam, lai skatītājs nezaudētu interesi. Šeit es to nemanīju.

#Her (2013)

Iespējams, varētu apgalvot, ka šīs filmas centrā ir mīlas stāsts, tomēr tas nav stāsts šī termina klasiskā izpratnē. Teodors ir nesen šķīries rakstnieks, bet Samanta ir operētājsistēma, kas pielāgojusies Teodora vajadzībām. Režisors Spaiks Džonzs (Spike Jonze) filmā Her ir parādījis šausminošu pasaules ainu, ceru, ka viņa vīzijas par nākotni nav tādas, kā attēlots filmā. Bieži vien mūsdienu steidzīgajā ikdienā mums neatliek daudz laika, ko veltīt tuviniekiem, tomēr tajā pašā laikā atrodas brīvāki brīži, ko veltīt tam, lai socializētos internetā. Filmā Teodors pamazām iemīlas Samantā, kurai piemīt burvīgās Skārletas Johansones balss. Internetā atrodamā informācija apgalvo, ka filma Her ir režisora atbilde uz viņa bijušās sievas Sofijas Kapolas (Sofia Coppola) režisēto filmu Lost in Translation, kurā Kapola atveidojusi abu režisoru bijušās attiecības. Tiem, kas redzējuši šīs abas filmas, noteikti izdosies iegūt kādu kopsavilkumu, bet kopumā jāsaka, ka abās filmās ir lieliski atveidotas cilvēku savstarpējās attiecības. Filma Her nav pārsaldināta ar romantiku, filmas epizodēs jūtama režisora gaumīgā humora izjūta, filmā ieturētais stils paspilgtina tās sižetu.

#The Theory of Everything (2014)

Stāsts par izcilo zinātnieku Stīvenu Hokingu. Filma ir ļoti holivudiska, šeit vairāk likts uzsvars uz zinātnieka privāto dzīvi, mazāk uz profesionālo darbību. Filmas sākuma daļa, kurā attēloti Stīvena studiju gadi, ir ļoti sirsnīga, tomēr tālāk jaušams filmas veidotāju subjektīvais skatījums uz Hokingu un viņa slimību. Diezgan daudz uzmanības tiek koncentrēts uz Hokinga ģimenes dzīvi, attiecībām ar draugiem, bet man prieks, ka filmas veidotāji neiet pārāk tālu un nepārvērš filmu dzeltenās preses līmenī, neliela intriga skatītājam tiek saglabāta. Protams, šī nav dokumentālā filma, bet vairāk zinātnisku faktu tai nebūtu kaitējis. Citādi rodas iespaids, ka Hokings slavu iemantojis vien savas slimības dēļ.

PĀRIS VĀRDOS PAR FILMĀM #1

4 komentāri

  1. Tāds prieks nebūt vienai savā nepatikā pret Gravity.
    No Tevis minētajām gribu noskatīties The Walk.

    1. The Walk ir laba izvēle- man ļoti patika! Lai gan man patika arī Gravity 😀

  2. Un kas tieši tev nepatika Gravity? Ja atmiņa neviļ, Interstellar tev patika, vai ne?
    Ceru, ka The Walk tev patiks! 🙂

    1. Apmēram tas pats, kas Tev. Tā jau smuki, bet nekas tik dziļš, lai salauztu sirdi un mestos pasniegt Oskaru.
      Jā, Interstellar man ļoti patika, tur bija doma un jēga. Beigās raudāju.

Komentēt rakstu