Grāmata- Mārgareta Atvuda „Kalpones stāsts”

Zvaigzne ABC, 2015, 368 lpp.

Rudenim piestāv pārdomu grāmatas. Atceros, ka pagājušogad man nelielu rudens nostalģiju radīja kārtējā „Trīs draugu” pārlasīšana, bet īsto rudens sajūtu noķēru, izlasot „Bāskervilu suni”. Arī šogad patiesi rudenīgas sajūtas tika iegūtas, pateicoties divām grāmatām. Mans rudens iesākās ar „Tumsas kreisās rokas” izlasīšanu, tālāk sekoja „Kalpones stāsts”. Abu autoru radītie pasaules modeļi uzdzen šermuļus, jābūt stipram, lai no tā visa atslēgtos un atgrieztos realitātē.

Atvuda savā romānā radījusi distopisku pasauli, kurā valdošais režīms ir šaušalīgs un necilvēcīgs. Ar šo režīmu mēs iepazīstamies, lasot galvenās varones Zemfredas dienasgrāmatu. Zemfredas ikdienā valda rutīna, tāpēc lasītājs šīs valsts iekārtu iepazīst pamazām. Zemfreda nēsā sarkanas drēbes. Viņa ir Kalpone. Kalpoņu galvenais uzdevums ir radīt bērnus ietekmīgiem vīriešiem, kuru sievas nespēj dzemdēt. Reizi mēnesī Kalponei jāpiedalās bērna radīšanas procesā, kas ir diezgan šausminošs rituāls, bet viss ir pieskaņots Bībelei.

Tomēr agrāk Zemfredas vārds bija citādāks. Viņa bija sieva un māte, strādāja algotu darbu, nēsāja pašas izvēlētu apģērbu. Jaunais režīms valstī neienāca strauji, viss notika pakāpeniski. Un tas arī ir baisākais! Neviens jau īsti neko nedarīja, cilvēki bija pasīvi, izlikās neredzam, izlikās nesaprotam. Te nu rodas pārdomas par mūsdienām. Cik ļoti mūsdienu cilvēks iesaistās aktuālajos jautājumos, cik daudz mēs redzam, cik ļoti uz to reaģējam. ASV valdība centās savus iedzīvotājus padarīt tikumīgākus un tā radās Gileādas republika. Tikumības ieaudzināšanas tēma pašlaik taču ir tik ļoti aktuāla!

Stingrā režīma dēļ Gileādā visvairāk nākas ciest sievietēm. Šajā republikā sievietēm nav privilēģiju, sievietes galvenais uzdevums ir būt par paklausīgu sievu un radīt bērnus. Viss, kas sievietei agrāk piederējis, nonāk vīra īpašumā. Dabas katastrofas dēļ daudzas sievietes ir kļuvušas neauglīgas, tādēļ tiek izveidota īpaša sabiedrības grupa – Kalpones. Par Kalponēm kļūst veselīgas, dzemdēt spējīgas sievietes, kuras speciāli apmāca šim amatam. Kalpones dzīvo turīgās ģimenēs, kurās sieva ir neauglīga. Pienākumi viņām ir daudz, bet tiesību gandrīz nekādu.

Pašlaik valstī un pasaulē valdošās situācijas dēļ „Kalpnes stāsts” ir ļoti aktuāls. Grāmata izdota 1985. gadā, neskatoties uz to, tā savu aktualitāti varētu saglabāt vēl ilgi. Šobrīd es jūtos tāpat kā pagājušajā rudenī pēc „Trīs draugu” izlasīšanas – pārdomas un diskusijas pašai ar sevi.. Atliek vien meklēt ko līdzīgu „Bāskervila sunim”, lai drūmās domas varētu nedaudz apslāpēt.

Vērtējums- 10/10

5 komentāri

  1. Jā, Kalpones stāsts ir pārsteidzoši aktuāls joprojām. Kā Tev patika Atvudas stils? Esi lasījusi vēl kādu Atvudas darbu?

    1. Neesmu neko citu lasījusi, tāpēc viņas stilu varu vērtēt tikai pēc šīs grāmatas. Vispār man ļoti patīk- tieši, mazliet paskarbi, bez banalitātes. Raksta viņa patiešām gaumīgi, noteikti gribēšu izlasīt vēl kādu viņas darbu!
      Vienīgais, kas mani ne visai uzrunāja, ir grāmatas vāks. Jau atkal izskatās pēc lubenes.

      1. Hmm, es grāmatas vāku tā neuztvēru, jo zināju apmēram, par ko ir stāsts.

      2. Es arī zināju, bet man izveidojies kaut kāds stereotips. Visbiežāk grāmatu vāki ar sievietēm man asociējas ar dāmu romāniem. Šoreiz gan vāks ir samērā gaumīgs, bet bez tās sievietes tas man patiktu labāk!

  2. […] Mārgaretas Atvudas daiļradi iepazinos pirms gada, kad latviski tika izdots romāns „Kalpones stāsts”. Šī iepazīšanās bija ļoti veiksmīga, un jau pēc pirmās grāmatas es sapratu, ka man ar […]

Komentēt rakstu

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s