Grāmata- Džo Aberkrombijs „Puspasaules”

Zvaigzne ABC, 2017, 464 lpp.

Kad izlasīju Sašķeltās jūras triloģijas pirmo grāmatu „Pusķēniņš”, ar nepacietību jau gaidīju nākamās daļas tulkojumu. Protams, es biju iedomājusies, ka arī otrajā grāmatā turpināsies stāsts par lasītāju iemīļoto Jārvi, bet izrādījās, ka šīs grāmatas galvenie varoņi būs citi tēli. Pirmajā triloģijas daļā lasītājs bija liecinieks tam, kā Jārve no nedroša un neveikla prinča kļuva par Getlandes maģistru. Nu Tēvam Jērvi ir pienācis laiks dot padomus tiem jauniešiem, kas vēl nav atraduši savu īsto dzīves ceļu.

Otrās grāmatas sākumā lasītājs pārliecinās, ka Jārve ir atradis savu īsto aicinājumu, viņš ir kļuvis par viedu vīru, kura padomus Getlandē ņem vērā ikviens. Getlande pašlaik atrodas nedrošā situācijā, vienīgais ceļš, kā stāties pretī Augstajam karalim, ir meklēt sabiedrotos. Tā kā Jārve ir atjautīgs, viltīgs un viņš ļoti labi pazīst cilvēkus, ķēniņa un ķēniņienes uzdevumā viņam tiek uzticēts atlasīt komandu, ar kuru kopā doties sabiedroto meklējumos. Kuģis „Dienvidvējš” atkal ir gatavs doties piedzīvojumos. Tēva Jārvi izveidotā komanda ir raibu raibā, starp pieredzējušiem vīriem komandā nonāk arī divi pavisam nepieredzējuši jaunieši, kuri tad arī būs šīs grāmatas galvenie varoņi.

Hilda jeb Batu Dzelksne, kā viņa pati sevi dēvē, ir pārgalvīga meitene, kas nolēmusi kļūt par izcilu karotāju. Pašpārliecinātība un pārgalvība Dzelksnei bieži vien traucē mērķa sasniegšanai, tomēr, lai kļūtu par karotāju, viņa ir gatava uz visu. Branda raksturs ir gluži pretējs Dzelksnei, viņš ir nosvērts sapņotājs, kuram pastāvīgi izdodas iekulties dažādās nepatikšanās. Dzelksnes dēļ Brandu nepaņem līdzi ķēniņa karagājienā, tādēļ pusis nonāk Tēva Jārvi komandā. Abi jaunieši vēlas kļūt par labiem karotājiem, tomēr viņiem jāiemācās pārvarēt savas bailes un nedrošību, jānoslīpē savs raksturs.

Tagadējiem jauniešiem un arī pieaugušajiem, kuriem bērnībā patika „Bagātību sala” un citi piedzīvojumu romāni, triloģija „Sašķeltā jūra” atsauks atmiņā piedzīvojumu garu. Lasot „Pusķēniņu” un „Puspasaules”, lasītājam rodas sajūta, it kā viņš būtu daļa no kuģa komandas. Lai gan „Puspasaules” galvenais sižets lielākoties ir samērā paredzams, Aberkrombijs meistarīgi prot radīt dažādus pārsteidzošus notikumus, kas grāmatas lasīšanu padara interesantu un neļauj zaudēt interesi. Grāmatas lielāko daļu aizņem tālais ceļojums, kura laikā abi galvenie varoņi izaug, pieaug gan viņu cīņas meistarība, gan prāta spējas. Arī pārējie „Dienvidvēja” komandas dalībnieki ir spilgti tēli ar nostrādātiem raksturiem, man vienīgi bail, ka triloģijas noslēdzošajā daļā mēs viņus vairs nesastapsim.

Kopumā jāatzīst, ka triloģijas “Sašķeltā jūra” otrā grāmata ir tikpat aizraujoša kā pirmā daļa, ievēroju, ka ir uzlabojies grāmatas tulkojums, kas pirmajā daļā nedaudz piekliboja. Ja vēl neesat lasījuši triloģijas pirmo grāmatu, noteikti ķerieties tai klāt, jūs sagaida lielisks piedzīvojums. Man ir aizdomas, ka šīs sērijas noslēdzošā grāmata būs īpaša, katrā ziņā, es to gaidu parādāmies arī latviešu valodas tulkojumā.

Vērtējums- 9/10